Norvēģu jūrā notvertais Krievijas spiegs - baltvalis Hvaldimirs
Divus gadus pēc tam, kad slēgtās zivsaimniecības ūdeņos Norvēģijas fjordos patvērumu jeb “ieslodzījumu” radis no Krievijas iesūtītais spiegs – Hvaldimirs, ...
Norvēģijā nezina, ko darīt ar krievu spiegu baltvali Hvaldimiru: palaist brīvībā vai turēt fjorda "ieslodzījumā"?
Divus gadus pēc tam, kad slēgtās zivsaimniecības ūdeņos Norvēģijas fjordos patvērumu jeb “ieslodzījumu” radis no Krievijas iesūtītais spiegs – Hvaldimirs, nu šajā ziemeļvalstī sākušās diskusijas par šī jūras zīdītāja nākotni – to palaist okeāna ūdeņos vai paturēt cilvēku uzraudzītā fjorda ūdeņos?
Baltvalis slavu ieguva un pie sava vārda tika 2019. gada aprīļa beigās, kad to, “ietērptu” ādas sakās ar uzrakstu “Equipment St. Petersburg”, kas liecināja par to Krievijas izcelsmi, netālu no Norvēģijas salām Norvēģu jūrā ieraudzīja un vēlāk, lai dzīvnieku atbrīvotu no dīvainā jostu iejūga, notvēra norvēģu zvejnieki.
Vaļa un Krievijas prezidenta krustojums
Vietējais zvejnieks Džoars Hestens redzēja, ka siksnās iežņaugtajam dzīvniekam nepieciešama palīdzība, nofotografēja viņu un attēlu nosūtīja jūras biologam Audunam Rikardsenam, kurš sazinājās ar Norvēģijas valdības Zivsaimniecības biroju, kas sāka dīvainā dzīvnieka izcelsmes izmeklēšanas lietu. Savukārt zvejnieks uzvilka hidrotērpu, ielēca ledainajā ūdenī un baltvali atbrīvoja no ādas siksnām. Dzīvnieks pirms tam bija izmisīgi berzējies gar laivas bortu, mēģinādams atbrīvoties no uz muguras piesietās videokameras.
Norvēģijas izlūkdienesti nāca pie slēdziena, ka valis, visticamāk, bija iesaistīts Krievijas pētniecības-spiegošanas programmā. Krievijas flote jau sen pamāca jūras zīdītājus militāriem mērķiem, par ko liecina arī satelītuzņēmumi no Barenca jūras netālu no Krievijas karaflotes bāzēm Murmanskā, kur redzami mākslīgi izveidoti zemūdens dzīvnieku akvatoriji.
Krievijas armija nekad oficiāli nav komentējusi baltvaļu iesaisti iespējamajos militāros pētījumos vai akvāriju klātbūtni jūras flotes bāzēs. Bet militārais novērotājs, atvaļinātais pulkvedis Viktors Baranets intervijā aģentūrai “Reuters” sacījis, ka Krievijas ziemeļos zinātnieki izmanto vaļus informācijas vākšanai, nevis kaujas misiju veikšanai. Piemēram, pie vaļiem ar siksnām piesien kameras un viņus izsūta “izlūkpeldējumos” uz ienaidnieka zonu. Šādam mērķim arī varētu būt izmantots Hvaldimirs.
Baltvalim vārdu izgudroja norvēģi, vienā jēdzienā “sakrustojot” divus vārdus: “hval” (norvēģiski – valis) un Krievijas prezidenta Putina vārdu Vladimirs. Pēc izglābšanās no spiega jostām dzīvniekam mājvietu atrada zivsaimniecības slēgtā fjorda ūdeņos netālu no Hammerfestas pilsētiņas Norvēģu jūras piekrastē. Viņš kļuva par vietējo slavenību – Hvaldimiru brauc aplūkot simtiem tūristu, kurus sajūsmina izdresētais un pie cilvēkiem pieradinātais baltvalis, kurš diemžēl bez cilvēku palīdzības nemāk izdzīvot savvaļā. Iesākumā dzīvnieku baroja ar zivsaimniecībā audzētajiem lašiem, bet pēc kāda laikā viņš pats iemācījās medīt.
Cīnās par baltvaļa brīvību
Norvēģijā nodibināts pat speciāls fonds “OneWhale” Hvaldimira atveseļošanai. Par viņu norvēģu rakstniece Silvija Džeina Husebeja uzrakstījusi grāmatu, bet nu amerikāņu scenāriste un režisore Regīna Krosbija par slaveno spiegu – baltvali uzņem filmu.
Kāds būs tās fināls, vēl nav zināms, jo pašlaik norvēģi karsti diskutē, vai baltvali – Hammerfestas slavenību paturēt cilvēku aprūpē fjordā, vai palaist pasaules plašajos ūdeņos?
Filmas režisore Krosbija intervijā britu raidsabiedrībai BBC par savu filmu saka: “Viss izrādījās ne tā, kā es domāju. Domāju, ka tas būs priecīgs stāsts par vali, kurš aizbēga no Krievijas armijas. Bet laiks ir pagājis, un nekas vēl nav beidzies”.
Hvaldimirs ir baltvalis – dzīvnieks, kurš savvaļā dzīvo barā ar saviem sugasbrāļiem, un vienam pašam brīvībā viņa izdzīvošanas iespējas būtu niecīgas. Tomēr biedrības “OneWhale” mērķis ir Hvaldimiru palaist brīvē, apmācīt viņu izdzīvot bez cilvēku palīdzības. Pilnīgā brīvībā gan nē – “OneWhale”, piemēram, ir vērsusies pie Norvēģijas valdības, lai tā Hvaldimiram nodrošina slēgtu pāris kvadrātkilometru plašu jūras rezervātu.
Ir zināms, ka gan ASV, gan Krievijai ir vaļveidīgo militārās apmācības programmas. Krievijas atvaļinātais pulkvedis Baranets apstiprinājis, ka Krievijas specdienesti savā darbā izmanto delfīnus, un to neviens neslēpj. Turklāt fakts, ka Sevastopolē ir militārs delfīnu apmācības centrs, ir labi zināms. Militārie pārstāvji neslēpj, ka jūras zīdītāji tiek izmantoti, lai pētītu okeāna dzelmi un iznīcinātu ienaidnieka spiegošanas aparātus. Krievija jau kopš padomju laikiem ir iesaistījusies militāros eksperimentos ar jūras zīdītājiem.
