Kādēļ igauņi tā zaudē cīņā ar Covid-19?

Kamēr Latvijā un Lietuvā inficēšanās ar Covid-19 pēdējās dienās ievērojami samazinās, Igaunijā situācija ir gluži pretēja. Tā pasaulē izvirzījusies pirmajā vietā ar inficēšanās gadījumu skaitu, proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Tagad Igaunijā ikdienu atklāj apmēram 1700 inficēšanās gadījumus, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā Latvijā, lai gan mūsu valstī ir vairāk iedzīvotāju nekā Igaunijā.

Vēl salīdzinoši nesen mēs uz Igauniju skatījāmies ar skaudību, jo tur nebija tik drastiski ierobežojumi kā pie mums – strādāja visi veikali, darbojās kafejnīcas un pat naktsklubi, mācības skolās notika klātienē. Izrādās, ka tieši tas arī bijis par iemeslu tam, kādēļ Igaunijā vienā mirklī zaudēja cīņā ar Covid-19, ziņo BBC. Tagad mūsu ziemeļu kaimiņi ar skaudību skatās uz dienvidiem, kur izdevies mazināt saslimstību.

Igaunija krīzes virsotnē

Pirmdien mūsu kaimiņvalsts premjerministre Kaja Kallasa, kura Igaunijas valdības vadītājas amatā stājās tikai šā gada janvāra beigās, paziņoja, ka ir inficējusies ar Covid-19. Igaunijas veselības un darba lietu ministrs Tanels Kīks pašreizējo situācijā savā tēvzemē raksturojis visai fatāli: “Tagad ir krīzes virsotne. Es ļoti ceru, ka drīz sāksies recesija, taču mums jābūt gataviem sliktākajam”.

Igauņu politologs Rauls Rebane uzskata, ka krīze viņa dzimtenē iestājusies tādēļ, ka Igaunijas valdība šai kovidkrīzē izvēlējās kaut ko līdzīgu “zviedru pieejai”: “Gan politiķi, gan mediji izturējās pret visu tā, it kā ierobežojumi nebūtu vajadzīgi, šķiet, ka viss ir slikti citiem, bet mēs jau no tā visi tiksim ārā. Tika pieļautas stratēģiskas kļūdas, un tagad mums ir rezultāts”.

Pēc viņa teiktā, Igaunija varēja arī izvairīties no krīzes, ja vairāk visi būtu orientējušies uz attālinātu darbu un mācībām skolā.

Latvijas politiķi mūs baida ar Igauniju

Igaunija liberālā pieeja drošības pasākumiem atnesusi rūgtus augļus, un to tagad izmanto Latvijas politiķi, kuri mūs baida – ja atcelsim ierobežojumus, būs tāpat kā Igaunijā, vēsta BBC.

Pagājušā gada pavasarī - pandēmijas pirmā viļņa laikā Baltijas valstis, tostarp Igaunija, samērā veiksmīgi tika galā ar koronavīrusa ierobežošanu. Igaunijā, tāpat kā Latvijā, slēdza izklaides un sporta centrus, skolas pārgāja uz attālinātu mācību režīmu, slēdza valsts robežas.

Bet šovasar igauņi sāka pārāk atslābināties. Viņi pat atļāva naktsklubu darbu. Oktobrī, kad Baltijas valstis sāka runāt par slimības otrā viļņa neizbēgamību, Latvija ieviesa obligātu masku valkāšanu sabiedriskās vietās, savukārt Igaunijā to tikai “ieteica”. Nopietnus ierobežojumus un epidemioloģiskās drošības pasākumus Igaunijas valdība ieviesa tikai šī mēneša vidū. 

Decembrī, kad Latvija slēdza sporta klubus un tirdzniecības centrus un visā valstī noteica aizliegumu nepārtikas preču tirdzniecībai klātienē, Igaunija aprobežojās vien ar ierobežojumiem tikai visvairāk Covid-19 skartajos ziemeļu reģionos – Narvā, lielie tirdzniecības centri turpināja strādāt.

“Ierobežojumi netika ieviesti agrāk, jo šķita, ka vīrusa izplatība ir palēninājusies, un iepriekš ieviestie pasākumi būs pietiekami,” decembrī sacīja Igaunijas veselības un darba lietu ministrs Tanels Kīks.

Janvāra sākumā Igaunija gandrīz pilnībā atjaunoja skolu mācības klātienē, atvēra restorānus. Latvieši uz to visu skatījās ar skaudību un neizpratni, jo saslimstības rādītāji abās valstīs saglabājās aptuveni vienādi. Bet nu mēs redzam, ka šāda vaļība igauņiem dārgi maksājusi.

Igaunija stingros ierobežojumus ieviesa tikai marta vidū

Tikai marta vidū, kad Igaunija jau kļuva par Covid-19 visinficētāko valsti pasaulē, tur tika slēgtas skolas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kā arī lielie tirdzniecības centri. Tomēr mūsu ziemeļu kaimiņvalstī nav tādu ierobežojumu, kādi bija vēl pavisam nesen jāpiedzīvo mums – tur nav ieviesta komandantstunda un arī skaistumkopšanas saloni turpina darbu, kaut arī ierobežotā apjomā. Tur nav arī ieviests ārkārtējā situācija kā pie mums.

Vienlaikus jāuzsver arī tas, ka Igaunijā cīņu ar koronavīrusu apgrūtina arī Krievijas propaganda. Tur viens no visvairāk Covid-19 skartajiem rajoniem ir Narva - Krievijas robežpilsēta, kur vietējie vairāk paļaujas uz krievu vakcīnu “Sputņik” un atsakās vakcinēties ar Eiropas Savienībā apstiprinātajām vakcīnām.

Igaunijas valsts pārvaldes ministrs Jāks Ābs, kurš tagad stājies saslimušās premjerministres vietā, cer, ka krīze, kas piemeklējusi Igauniju, tiks pārvarēta tuvākajā nākotnē. Pateicoties vakcinācijai, tagad ir kļuvusi daudz mazāka iespēja saslimt: “Mēs ceram, ka ierobežojumi, kontaktu samazināšana un vakcinācija palīdzēs samazināt saslimstību pāris nedēļu laikā”.