Nacionālās drošības dēļ Lietuva bloķē Ķīnā ražotas bagāžas kontroles rentgeniekārtu ieviešanu lidostās

Valdības komisija, kas pārbauda no nacionālās drošības viedokļa svarīgus darījumus, šonedēļ atzinusi, ka tāds darījums neatbilst nacionālās drošības interesēm. Šis atzinums tiks nodots ministru kabinetam, ziņu aģentūrai BNS piektdien apliecinājusi premjerministres Ingrīdas Šimonītes pārstāve Rasa Jakilaitiene, piebilstot, ka komisija "balstījusies uz institūciju sniegtu informāciju, kura nevar tikt izpausta atklātībā".

Lietuvas valsts lidostu operatorkompānija  "Lietuvos oro uostai" aģentūrai BNS pagājušajā mēnesī apliecināja, ka "Nuctech" piedalījies konkursā par bagāžas kontroles sistēmu ierīkošanu.

Pie valdības komisijas jautājumā par šīm Ķīnas investīcijām vērsās "Lietuvos oro uostai" un Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs, "Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" frakcijas deputāts Laurīns Kasčūns, kurš brīdinājis, ka "Nuctech" rentgeniekārtas lidostās var iegūt datus par pasažieriem un bagāžu, kas saskaņā ar Ķīnas likumiem būtu pieejami šīs valsts izlūkdienestiem un drošības dienestiem.

Lietuvas tiesību akti noteic, ka "Lietuvos oro uostai", kas pārvalda starptautiskās Viļņas, Kauņas un Palangas lidostas, iekļauta pirmās kategorijas nacionālajai drošībai svarīgu uzņēmumu sarakstā.

Laikraksts "Wall Street Journal" pērn jūnijā ziņoja, ka ASV drošības dienesti izvērsuši aktīvu kampaņu pret "Nuctech" darbību Eiropā, cenšoties pārliecināt Eiropas valstu valdības atteikties no šīs kompānijas ražotajām kravu, bagāžas un pasažieru pārbaudes sistēmām, kas jau ieviestas lidostās, jūras ostās un robežkontroles punktos daudzviet Eiropā.

Kā uzskata kritiķi, "Nuctech" zemo cenu stratēģija vedina domāt, ka uzņēmums darbojas nevis uz komerciāliem pamatiem, bet cenšas nodrošināt kontroli pār stratēģisko infrastruktūru.

Lietuvas izlūkdienesti pagājušajā gadā brīdināja, ka "Ķīnas vēlme iegūt tehnoloģisku pārākumu un aktīvā investīciju izplatība pastiprina citu valstu ievainojamību un rada risku zaudēt kontroli pār infrastruktūru".

Kasčūns piektdien atzinīgi novērtējis valdības lēmumu. Pēc viņa teiktā, tas liecina, ka apņemšanās dažu gadu laikā panākt neatkarību no nedrošu tehnoloģiju piegādātājiem tiek apliecināta ar reāliem darbiem.

"Šis lēmums parāda, ka Lietuva izšķīrusies nekļūt par daļu no Ķīnas veidotās un kontrolētās tehnosfēras. Investīcijām un iepirkumiem stratēģiski svarīgajās nozarēs ir jāatbilst transatlantiskajiem drošības kritērijiem," aģentūrai BNS sacījis politiķis.