Ārlietu eksperts: Lukašenko režīmam būs grūti ilgstoši noturēties pie varas bez ārvalstu atbalsta

Viņš norādīja, ka pastāv dažādi varianti, kā situācija valstī varētu attīstīties. Viens no scenārijiem varētu būt, ka Krievija iesaistīsies aktīvāk, bet ne tik atklāti. Kapustāns atzīmēja, ka varētu notikt mēģinājumi izveidot tādu politisko spēku, kas iestājas pret Lukašenko, bet par tuvām attiecībām ar Krieviju.

Pēc Vidzemes Augstskolas lektora paustā, nevar izslēgt varbūtību, ka no Krievijas puses notiks mēģinājumi atstādināt Lukašenko no varas, ja viņš ilgstoši nespēs situāciju Baltkrievijā stabilizēt un ja Krievija saskatīs apdraudējumus savām interesēm. Prezidenta Vladimira Putina vadītās Krievijas interesēs ir neatkārtot Ukrainas Maidana scenāriju, bet paturēt Baltkrieviju stingrā Krievijas orbītā, viņš norādīja.

"Lai arī protesti pret Lukašenko ir ievērojami mazinājušies, priekšā gaidāmi jauni pārbaudījumi Baltkrievijas ekonomikai un režīmam būs grūti noturēties pie varas bez ārvalstu atbalsta. Jautājums ir par to, cik lielā mērā Krievija režīmu finansēs un cik ilgi tas būs Krievijai izdevīgi," sacīja Kapustāns.

Viņa ieskatā, Latvijai nenāktu par labu, ja Baltkrievijā strauji pieaugtu Krievijas ietekme, ņemot vērā, ka Baltkrievijā līdz šim Krievijas militāro spēku nav daudz. Ārlietu eksperts akcentēja, ka Latvijas interesēs būtu, lai Krievija nepalielinātu savu militāro spēku klātbūtni Baltkrievijā, jo tādā gadījumā iespējama konflikta gadījumā potenciālais pretinieks atradīsies tuvāk Latvijas robežām.

Jautāts, kā vērtēt Eiropas Savienības (ES) lēmumu novirzīt Baltkrievijas atbalstam 24 miljonus eiro, Kapustāns norādīja, ka tas vairāk uzskatāms par simbolisku žestu, jo šī naudas summa ES mērogos nav liela. 2020.gada septembrī, kad Lukašenko Sočos tikās ar Putinu, Krievijas vadītājs solīja kaimiņvalstij aizdevumu 1,2 miljardus eiro un uz tā fona, kā atzīmēja ārlietu eksperts, 24 miljoni eiro ir neliela summa.

"ES līdzekļu piešķīrums Baltkrievijas nevalstiskajām organizācijām svaru kausus nemainīs un ES rīcībā nav daudz ietekmes instrumentu. ES kopumā ekonomiskās saites ar Baltkrieviju nav lielas, tāpēc arī nav iespēju kaut ko būtiski ietekmēt," pauda ārlietu eksperts.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Baltkrievija pēc PSRS sabrukšanas bijusi ārpus ES un NATO orbītas un arī pati baltkrievu tauta nav izteikusi vēlmi tuvināties šim organizācijām. Kapustāns skaidroja, ja baltkrievi nevēlas ES un NATO virzienu, tad saprotama ir ES salīdzinoši mazā interese, jo, kāpēc gan palīdzēt valstij, kurai nav intereses tuvināties ES.

Savukārt pavisam cits jautājums, Kapustāna ieskatā, ir masu mediju atainotā vardarbība pret miermīlīgajiem protestētājiem, kas, protams, izraisa līdzjūtību, tomēr, ja baltkrievi nevēlas orientēties uz Eiropas virzienu, tad Rietumiem nav stingru interešu Baltkrievijā.

"Rietumiem ir jārespektē baltkrievu noskaņojums, kas visus pēcpadomju gadus ir veidots kā ārpus ES un NATO. Baltkrievijā ir spēcīga Krievijas ietekme. Tas ir pieņemts kā pašsaprotams fakts, ar to arī ir izskaidrojams Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas sacītais, ka ES ir lēna un kūtra," sacīja ārlietu eksperts.

Kapustāns pieļāva, ka spēcīgāku ES reakciju varētu panākt, ja Baltkrievijā sāktu masveidā nogalināt cilvēkus. Tad ES reakcija būtu asāka, tomēr tas, ka cilvēkus smagi piekauj, ir nosodāmi, bet diemžēl līdzīgi gadījumi notiek arī vairākās citās pasaules valstīs.

Jautāts, vai pastāv iespēja, ka Lukašenko režīms šogad varētu krist, Vidzemes Augstskolas lektors norādīja, ka to pagaidām nav iespējams prognozēt. Viņš pavēstīja, ka ir indikācijas, ka Lukašenko režīms nav tik visuvarens, jo arī Krievija ir teikusi, ka Baltkrievijas autoritārajam līderim viņa varas jautājums ir jārisina.

"Ar durkļiem varu ilgstoši grūti noturēt. Lukašenko ir paziņojis, ka sasauks Nacionālo asambleju un dos tai pilnvaras, lai ierobežotu nākamā prezidenta varu. Gribētos ticēt, ka Lukašenko nepaliks pie varas Baltkrievijā līdz mūža beigām, ņemot vērā daudzu iedzīvotāju masveida neapmierinātību. Situāciju saasina arī Covid-19 pandēmija. Kaut kam ir jānotiek, bet iespējamo scenāriju ir daudz un tie ir visdažādākie," sacīja Kapustāns.

Jautāts par to, vai notiek spēka un varas struktūrās strādājošo pāreja opozīcijas pusē, ārlietu eksperts atzina, ka līdz šim minētās struktūras lielākoties turas Lukašenko pusē, saprotot, ka tikmēr, kamēr pie varas būs Lukašenko, pie varas būs arī viņi. Ja situācija mainīsies, šie cilvēki var pazaudēt savu varu un daudziem no viņiem nāksies atbildēt par pastrādāto.

"Daudzi spēka struktūru pārstāvji šo laiku cenšas vienkārši pārdzīvot. Ir redzēti video, kur daži OMON pārstāvji nicinoši izsakās par Lukašenko un, iespējams, viņi ir palīdzējuši nopludināt ziņas par drošības dienestiem, kas iesaistīti represijās," teica ārlietu eksperts, atzīmējot, ka daļa tiešām mēģina vienkārši izdzīvot un viņi nav uzskatāmi par fanātiskiem Lukašenko atbalstītājiem. Cilvēki negrib spert pirmo soli, jo pret viņiem var pavērst represijas, bet situācijā, ja, piemēram, Lukašenko vara sāks grīļoties, iespējams, šie cilvēki vairs nebūs viņa pusē, skaidroja eksperts.

Kapustāna ieskatā viens no faktoriem, kas varētu saļodzīt Lukašenko varu, varētu būt ekonomiskā situācija, ja tā sasniegtu tādu stāvokli, ka cilvēkiem netiek izmaksātas algas un sākas problēmas ar pārtiku. Viņš vērsa uzmanību, ka patlaban ekonomiskā situācija Baltkrievijā pasliktinās, tomēr tā vēl nav vērtējama kā dramatiski slikta. Tomēr ekonomikas kritumu varētu veicināt arī Covid-19 pandēmija.

Jautāts, kā ES Globālo sankciju saraksts jeb tā sauktais "Magņicka saraksts" varētu palīdzēt saukt pie atbildības vardarbības aktus pastrādājušos un pavēļu devējus Baltkrievijā, ārlietu eksperts norādīja, ka tiešā veidā šos cilvēkus varēs saukt pie atbildības tikai tad, kad režīms kritīs. Kā piemēru viņš minēja Serbiju, kad krita prezidenta Slobodana Miloševiča režīms un jaunā vara Miloševiču izdeva Hāgas tribunālam. Ārlietu eksperts uzsvēra, ka tikmēr, kamēr režīms ir pie varas, šie cilvēki Baltkrievijā ir pasargāti.

Ārlietu eksperta ieskatā, interesants ir jautājums par šīgada pasaules čempionātu hokejā. Lai gan patlaban tas nav oficiāli paziņots, ir indikācijas, ka Baltkrievijai neļaus rīkot čempionātu. Pēc viņa domām, baltkrievu vadībai reputācijas ziņā tas būtu sāpīgi un atspēlētos arī uz Baltkrievijas ekonomiku.

"Baltkrievijā ir sabūvētas halles un ieguldīti līdzekļi, bet pašlaik izskatās, ka čempionāts Minskā varētu nenotikt. Un vēl ES valstu sankcijas. Latvija sankciju sarakstā iekļāva Baltkrievijas Hokeja federācijas prezidentu Dmitriju Baskovu, kas tiek vainots par piedalīšanos uzbrukumā opozicionāram Romānam Bondarenko, kurš gāja bojā. Kā var rīkot čempionātu, ja šim cilvēkam ir liegums ierasties Latvijā? Tas šo procesu apgrūtina, un jāsaka, ka sankcijām kaut kāda ietekme ir," pauda Kapustāns.