"Šausmas pirms Ziemassvētkiem" - kā Eiropa pārdzīvos otro Covid-19 vilni
Eiropa cerēja pārdzīvot ziemu, iztiekot bez karantīnas, kāda pavasarī skāra vienu no lielākajām pasaules ekonomikām - ASV. Šobrīd karantīna noteikta vairākās valstīs. Un prognozes par to, kā tā ietekmēs valstu ekonomikas, nav pārlieku iepriecinošas.
Covid-19 pirmā viļņa "upuri" – restorāni, aviokompānijas, veikali un teātri brīdina, ka jauni ierobežojumi viņu darbību nobeigs pavisam. Citi apgalvo, ka bizness ir smēlies pieredzi un ir labāk gatavs otrajam vilnim, bet ekonomikas lejupslīde kopumā nebūs tik izšķiroša, jo tālāk krist īpaši neesot kur.
Tomēr secinājums ir viens: vasaras un rudens prognozes izrādījušās pārlieku optimistiskas. Ātri atgūt krīzē zaudēto neizdevās un ekonomikas atlabšana ziemā neturpināsies, kā iepriekš tika cerēts. Atkal būšot jāpiedzīvo kritiens, vēsta BBC.
Covid-19 upuru piemiņai izveido mākslas instalāciju "Amerikā: kā gan tas varēja notikt"
Parasti "dāvanu sezona" uzņēmējiem atnes ceturdaļu peļņas, bet citiem – pat trešo daļu no ienākumiem. "Jaunā karantīna mazumtirdzniecībai būs šausmas pirms Ziemassvētkiem," britu veikaliņu īpašnieku noskaņojumu raksturoja BRC izpilddirektore Helēna Dikinsone.
Līdzīga situācija ir aviokompānijām. Pirmo vilni izdevās pārdzīvot pateicoties personāla atlaišanai, lidmašīnu izpārdošanai un, ja paveicās – valsts atbalstam. Tomēr izdevumu mazināšanai ir robežas un bez papildus finansiāla atbalsta naudas pietiks nedaudz vairāk kā sešiem mēnešiem, apliecinājusi Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA).
Parīzē Covid-19 dēļ slēdz bārus
Pieaugot ar Covid-19 inficēto skaitam, Parīzē no otrdienas līdz 19.oktobrim būs slēgti visi bāri, pirmdien paziņojis Francijas galvaspilsētas policijas priekšnieks ...
Pēdējās dienās stingru karantīnu ieviesusi Francija, Lielbritānija, Austrija, Čehija, Spānija, Beļģija. Vācija no jauna aizvērusies daļēji. Itālijā pagadām cer iztikt ar reģionāliem karantīnas ierobežojumiem. Tomēr atšķirībā no pavasara gandrīz visur ir atvērtas skolas un ofisi.
Politiķi un ekonomisti cer, ka tādējādi kaitējumums ekonomikai būs mazāks. "Mēs negaidām tik dramatisku kritumu kā martā. Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc, ka zaudējumi sociālās distancēšanās dēļ jau ir piedzīvoti. Otrkārt, mēs pakāpeniski mācāmies funkcionēt pandēmijas apstākļos, kas ļauj jaunajā karantīnā daļēji saglabāt biznesa aktivitāti," sacīja Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristalina Georgieva.
Protests pret Covid-19 ierobežojumiem Itālijā pāraug vardarbīgā sadursmē ar policiju
Neapoles iedzīvotāji izgāja ielās, lai protestētu pret valdības noteiktajiem jaunajiem Covid-19 ierobežojumiem, tačau tas pārauga vardarbībā un sadursmēs ar policiju.
Tomēr karantīnai ir arī pretinieki, jo tā mērķttiecīgi iznīcina nacionālās bagātības un valsts politisko kapitālu. Daudzi otro vilni uzskata par pierādījumu neefektīviem masveida sanitārajiem ierobežojumiem. Neapmierinātība tiek izkliegta ielās: protesti pret Covid-19 ierobežojumiem notiek Itālijā, Spānijā, Polijā, Vācijā.
Citi tikmēr uzskata, ka vīruss atgriezies sasteigtas ierobežojumu atcelšanas dēļ un kā piemēru min Ķīnu, Dienvidkoreju un Taizemi, kur pandēmija jau sen ir beigusies. Šajās valstīs ekonomika atjaunojas, bet Taivānā artgriezusies pirmskrīzes līmenī.
Posts, ko pasaulei atnesa jaunais koronavīruss
Ko darīt un kā būt, otrdien apsprieda Eirozonas valstu finanšu ministri. Viņu arsenālā ir pretvīrusu līdzekļi, bet eiropieši pagaidām nevar vienoties, kā tos izmantot. Runa ir par ES budžetu 1,1 triljona eiro apmērā un papildus pretkrīzes paketi ar 750 miljardiem eiro.
Šis budžets vēl nav apstiprināts. Tagad Eiropai jāvienojas, kā šo naudu nākamā gada vidū ieskaitīt 27 ES valstu kasēs. Ja kaut kāda iemesla dēļ tas nenotiks, situācija būs vēl sliktāka, jo šie triljoni jau ir ieskaitīti pat vissliktākajās prognozēs.
Dzīve un nāve Covid-19 pacientu nodaļās visā pasaulē [Brīdinām, nepatīkami skati!]
