Armēnijas premjers paziņo, ka valsts izskata iespēju atzīt Kalnu Karabahas neatkarību

"Mūsu dienas kārtībā ir tāds variants. Ir arī variants par stratēģiskas sadarbības vienošanās parakstīšanu starp Armēniju un Karabahu, ir iespējas parakstīt līgumu pa sadarbību drošības un aizsardzības jomā," trešdien žurnālistiem Erevānā pavēstīja Pašinjans.

Pēc viņa teiktā, varianti tiek apspriesti un lēmums tiks pieņemts "atkarībā no dažiem faktoriem".

Viņš arī paziņoja, ka Armēnija pašlaik negatavojas vērties Kolektīvās drošības līguma organizācijā sakarā ar situāciju Kalnu Karabahā.

Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Ir apstiprināts, ka kopš svētdienas notiekošajās kaujās ir gājuši bojā ap 100 cilvēku