Lietuvas Seims aicina neatzīt Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus
Lietuvas Seims otrdien pieņēmis rezolūciju, kurā aicināts neatzīt Baltkrievijā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus un noteikt individuālas sankcijas šīs valsts amatpersonām, kā arī neatzīt Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.
Seima ārkārtas sēdē par šā dokumenta pieņemšanu balsojuši 120 deputāti, pret - neviens, bet divi parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.
"Mēs atbalstām baltkrievu tautas izvēli, neatzīstam 9.augusta vēlēšanu rezultātus, mēs neuzskatām Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas Republikas vadītāju, mēs pieprasām jaunas, atklātas, demokrātijas procedūrām atbilstošas prezidenta un parlamenta vēlēšanas, mēs aicinām rosināt starpniecības misiju, mēs aicinām ieviest individuālas sankcijas visiem, kuri šīs vēlēšanas viltojuši, un visiem, kuri ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem," uzsvēris deputāts Žīgimants Paviļonis no opozīcijā esošās partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti".
Kā teikts rezolūcijā, kas adresēta Lietuvas, Eiropas Savienības (ES) Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta vadībai un ES un NATO dalībvalstu parlamentiem un valdībām, sankcijas attiecināmas uz personām, kas atbildīgas par cilvēka tiesību un brīvību pārkāpumiem un citiem noziegumiem, un tajās būtu jāparedz iebraukšanas aizliegums un līdzekļu iesaldēšana.
Deputāti aicinājuši izbeigt vardarbību pret mierīgiem demonstrantiem, nekavējoties atbrīvot visus ieslodzītos opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, nodrošināt preses, pulcēšanās un citas politiskās un pilsoniskās brīvības.
Seima rezolūcijā aicināts atbalstīt Baltkrievijas nevalstiskās organizācijas un Eiropadomes sēdē izskatīt situāciju Baltkrievijā, iekļaujot arī jautājumu par visas Eiropas Savienības embargo elektroenerģijai, kas tiks saražota Baltkrievijā uzceltajā Astravjecas atomelektrostacijā.
Kā no Seima tribīnes uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, rezolūcija sūta svarīgu vēstījumu pasaules sabiedrībai par "noziegumiem, kuru tiešie liecinieki neesam bijuši, bet pasaules sabiedrība tos redzējusi."
"Ir svarīgi ne tik nosaukt vārdā notikušo, bet arī mudināt mūsu kolēģus, īpaši Eiropas Savienībā, izstrādāt sankcijas. Neizslēdzu iespējas sagatavot arī nacionālās sankcijas. Tas ir viens no spiediena instrumentiem, bet ar to nepietiek - ir jāpalīdz cilvēkiem, veidojot fondu represiju upuriem, fondu ievainoto ārstēšanai," viņš norādījis.
Ministrs atsaucies uz atbrīvoto protestētāju liecībām, ka viņi spīdzināti un viņiem pieprasīts parakstīt atzīšanos noziegumos, kurus viņi nav izdarījuši.
"Šie stāsti ir briesmīgi - cilvēki sisti, spīdzināti, viņiem ar knaiblēm rauti zobi, lietots elektrošoks. Kriminālnoziedznieki, kuri ieslodzīti līdzās, netiek spīdzināti - viņi pēc spīdzināšanas iet mazgāt asinis no betona. Nežēlīgi piekauto skaitā bijuši divi poļi un divi ukraiņi, par viņiem jau parūpējušās vēstniecības (..), daži cilvēki iznākuši brīvībā ar acīmredzami traumētu psihi,“ stāstījis Linkevičs.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.
Galvaspilsētā Minskā kopš 9.augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.
