Spānijā vietējie sagrābj ārzemnieku mājas
Daudziem ārzemniekiem, kam Spānijā pieder īpašumi, draud lielas problēmas – pandēmijas laikā bezpajumtnieki, migranti un vienkārši idejiski cīnītāji ieņem tukšās mājas.
Likumdošana drīzāk ir noziedznieku pusē – dabūt prom nelūgtos viesus atļauts tikai tiesas ceļā.
Krievijas pilsone Natālija, kurai Almerijas provincē Vidusjūras piekrastē pieder vairākas mājas, Gazeta.Ru teic, ka pēdējos mēnešos skvoteri kļuvuši īpaši nekaunīgi. Daudzās Basku zemes pilsētās vietējie iedzīvotāji pat apvienojušies, lai padzītu viņus no pagaidām likumīgo saimnieku neapdzīvotajām ēkām.
“Ievācas svešās mājās un dzīvokļos, bieži veselām ģimenēm. Mājokļus sagrābj kā likums ieceļotāji no Āfrikas valstīm, no NVS, Austrumeiropas, ASV – no brazīliešiem un marokāņiem līdz lietuviešiem un čigāniem,” stāsta Natālija. Ne vienmēr tie ir trūcīgie un bezdarbnieki. “Nereti tie ir vidusšķiras pārstāvji, visnotaļ pieklājīgi cilvēki, kas nav spējuši nomaksāt hipotēku.”
Ar spēku viņus padzīt neļauj likums, šādā gadījumā īpašnieks pats var nokļūt policijā. Vietējie politiķi aicina Spānijas valdību pieņemt likumu pret sveša īpašuma sagrābšanu.
Pērn britu prese rakstīja par Helēnas Frances piedzīvoto Spānijā. Viņa 2015. gadā Alikantē nopirka māju un ar aģentūras starpniecību ielaida īrniekus. Viņi izskatījās gluži kārtīgi cilvēki, bet patiesībā izmantoja iespēju padzīvot uz sveša rēķina, neko nemaksājot.
Turklāt šie elles īrnieki draudēja sievieti nogalināt, vicinot nazi, un svieda ar ķieģeli, bet no policijas viņa nekādu palīdzību nesaņēma. Kad pēc vairākiem mēnešiem īpašniece tiesas ceļā māju atguva, telpas bija izdemolētas, sienas aprakstītas, turklāt viņai bija jāmaksā visi rēķini – zaudējumu summa sasniedza aptuveni 56 000 eiro. “Tikai tagad es atskārtu, ka Spānijā īrnieku tiesības stāv pāri namsaimniekiem,” atzina France.
