PKK aptur kurdu nemiernieku uzbrukumus līdz parlamenta vēlēšanām Turcijā
Vairāku valstu par teroristisko organizāciju atzītā "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) sestdien izsludināja "bezaktivitātes stāvokli" pēc mēnešiem ilgiem uzbrukumiem Turcijā, solot visas ofensīvās darbības apturēt pirms 1.novembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
"Ieklausoties aicinājumos no Turcijas un ārvalstīm, mūsu kustība ir nolēmusi par mūsu partizānu bezaktivitātes stāvokli, ja vien nenotiks uzbrukumi mūsu cilvēkiem un mūsu partizāniem," paziņoja "Kurdistānas kopienu savienība", kurā ietilpst PKK.
"Šī procesa laikā mūsu partizāni atturēsies no plānoto aktivitāšu veikšanas, neiesaistīsies nekāda veida aktivitātēs, izņemot pašreizējo pozīciju noturēšanā, un nekādi nemēģinās aizkavēt vai kaitēs godīgu un vienlīdzīgu vēlēšanu norisei," teikts paziņojumā.
Jau bija izskanējuši pieņēmumi, ka PKK paziņos par jaunu pamieru, lai veicinātu kurdus atbalstošās Tautas demokrātiskās partijas (HDP) popularitāti pirms vēlēšanām.
Paziņojums izplatīts pēc tam, kad Turcijas galvaspilsētā Ankarā sestdien notika divu bumbu eksplozija, kurā gājusi bojā vismaz 86 cilvēki. Eksplozija notika pie centrālās dzelzceļa stacijas pirms mītiņa, kuru organizēja kreisi noskaņotās un kurdus atbalstošās grupas, tostarp HDP.
Pagaidām gan nav skaidrs, vai paziņojuma laiks ir saistīts ar uzbrukumu, kas tajā nav pieminēts.
Nemiernieki kopš jūlija beigām gandrīz ik dienu rīkoja uzbrukumus drošības spēkiem, kuros gāja bojā vairāk nekā 140 Turcijas policistu un karavīru. Pirms tam divus gadus bija ievērots pamiers.
Turcijas valdība ir paziņojusi, ka tas gaisa triecienu kampaņā pret PKK gājuši bojā vairāk nekā 1700 kurdu kaujinieki.
KCK uzsvēra, ka grupas "attieksme ir pilnībā vērsta uz Turcijas padarīšanu demokrātisku, mieru un stabilitāti".
"Ilgstošs risinājums problēmām netiks atrasts, vien gaidot upurēšanos no mūsu puses gaisotnē, kad mūsu tautas pastāvēšana netiek atzīta un brīvība netiek nodrošināta," piebilda organizācija.
Vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku ir gājuši bojā kopš PKK 1984.gadā sāka bruņotu cīņu, pieprasot neatkarīgu valsti kurdiem. Kopš tā laika PKK ir samazinājusi savas prasības līdz lielākai autonomijai un kultūras tiesībām.
