Hitlera Blondi un Gēringa lauvas: kā nacisti saviem asiņainajiem mērķiem izmantoja dzīvniekus
Ādolfs Hitlers nogalināja miljoniem cilvēku, taču viņš mīlēja savu suni Blondi. Kādā veidā ir savienojama mīlestība pret dzīvniekiem ar rasu fanātismu? Jaunākajā grāmatā aplūkots kāds pavisam jauns, vēls neizpētīts vēsturisks aspekts, vēsta "dw.com".
Netālu no Veimāras, tuvumā Būhenvaldes koncentrācijas nometnes krematorijai Vācijā, nelielā zoodārzā dzīvoja mērkaķi, čivināja putni, pastaigājās brūnie lāči, bet akvārījā peldējās zelta zivtiņas.
Zoodārzs tika veidots ar mērķi "izklaidēt un novirzīt domas" vīriem, kuri šeit pavadīja savu pusdienas pārtraukumu, rakstīja koncentrācijas nometnes komandieris Karls Kohs, kurš 1938. gadā atvēra zoodārzu, kuru finansēja ar "ziedojumiem" no ieslodzītajiem.
Dzīvnieku mīlošie slepkavas
Taču "izklaide" nebija domāta ieslodzītajiem un piespiedu strādniekiem, kurus nacisti ieslodzīja Būhenvaldē. Iespējams, tieši viņi bija uzcēloši iežogojumus un pieskatīja dzīvniekus, bet tikai koncentrācijas nometnes darbiniekiem: apsargiem, civilajiem darbiniekiem, kuri spīdzināja un nogalināja gūstekņus otrpus elektriskajam žogam, bija atļauts pusdienu pārtraukumā atpūsties zoodārzā.
Dažreiz ieslodzītie tika iesviesti lāču bedrē, jo vācu SS komandierim Koham patika vērot, kā lāči cilvēkus saplēš gabalos. "Dažreiz dzīvnieki kalpoja kā modeļi, dažreiz kā ienaidnieka tēli, bet citreiz tie bija tikai līdzeklis," raksta grāmatas "Animals in National Socialismus" autors Jans Monhaupts.
Akadēmiskie pētījumi par nacistu laiku līdz šim nebija pievērsušies jautājumam par dzīvniekiem, jo bija bažas, ka "koncentrēšanās uz dzīvniekiem novedīs pie cilvēku upurēšanas trivializācijas."
Ādolfa Hitlera mīļākie suņi bija vācu aitu šķirne, kas ir ļoti paklausīga un tāpēc izmantota kā sargsuņi koncentrācijas nometnēs līdzās vilku suņiem. Hitlers apbrīnoja vilkus. Viņam patika, ka draugi viņu sauc pēc iesaukas "Vilks".
Nacistu propaganda izmantoja "mežonīgā vilka" tēlu vairākus gadus pirms varas ieņemšanas. 1928. gadā Trešā reiha propagandas ministrs Jozefs Gebelss vēlēšanu kampaņā demokrātiskajiem politiķiem draudēja: "Kā vilks, kas saplosa aitu, mēs nākam!"
Pēc pieciem gadiem, 1933.gadā nacisti gāza Veimāras Republiku. Pirmā vācu demokrātija bija izgāzusies. Tajā pašā gadā nacisti pieņēma dzīvnieku aizsardzības likumu, kura starpā bija noteikts, ka siltasiņu dzīvnieki pirms nokaušanas jāapdullina.
Lai gan tas izklausās pēc "dzīvnieku mīlestības", galvenokārt šāds lēmums bija vērsts uz to, lai aizliegtu ebrejiem veikt rituālo kaušanu. "Vadošajiem nacistiem dzīvnieku aizsardzība un noziegumi pret cilvēci nebija pretrunā. Gluži pretēji, viņi pat juta, ka ir daļa no morālās elites," raksta grāmatas autors.
Daudzos fotoattēlos redzams šīs nežēlīgās "elites" līderis Ādolfs Hitlers ar savu vācu aitu suni Blondi. Hitlera vietnieks Gērings retāk bija redzams kopā ar saviem eksotiskajiem "mājdzīvniekiem".
Laikā no 1933. līdz 1940. gadam viņam piederēja septiņas jaunas lauvas, jo tā bija varas un prestiža zīme. Nacistu iedvesmoja vēsturiskas personības: Romas Cēzaram bija lauvas, kas simbolizēja varu, spēku un drosmi.
Nacistu iedomātā "mīlestība" pret dzīvniekiem izpaudās rasu apsēstībā. Tāpat kā cilvēki, dzīvnieki tika iedalīti "vērtīgos" un "nevērtīgos". Kamēr lielie kaķi kā lauvas un pantēras tika apbrīnotas, mājas kaķi tika uzskatīti par antisociāliem un nepareiziem.
Kaķi pēc nacistu domām bija pielīdzināmi ebrejiem. Kaķis vārdā Mujel bija vācu rakstnieka Viktora Klemperera un viņas sievas Evas mājdzīvnieks. Kad pie varas nāca nacisti, Klemperers, kurš bija ebrejs, tika liegts it visā: viņam atņēma reputāciju, profesiju un mājas.
Eva Brauna un Ādolfs Hitlers fotogrāfijās
1941. gada septembra sākumā viņam pie savām drēbēm bija jāpiesprauž dzeltena piespraude jeb "ebreju zvaigzne". Drīz vien ebrejiem aizliedza turēt mājdzīvniekus. Rakstniekam bija jāšķirās no sava iemīļotā kaķa.
Stratēģiski svarīgās cūkas un zīdtārpiņi
Nacisti pozitīvi raudzījās uz cūkām – tās bija domātas, lai pabarotu vāciešus Otrā pasaules kara laikā. Otrs "iemīļots dzīvnieks" bija zīdtārpiņš. To hermētiskais un ugunsdrošais zīds bija vajadzīgs izpletņu izgatavošanai. Un šim nolūkam tika izmantoti skolotāji, kuri skolēniem uzdeva uzdevumu barot un aprūpēt zīdtārpiņus.
Nacistu rasu fanātisms dziļi iesakņojās ikdienas dzīvē un sabiedrībā. No turienes bija tikai neliels solis līdz miljoniem cilvēku noslepkavošanai. Un šim mērķim tika izmantoti arī dzīvnieki.
