Britu tīrumos draud sapūt raža

Vēl krietni pirms pandēmijas briti bažījās, kas notiks, kad pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) vairs tik viegli nevarēs tikt pie darba rokām no mazāk turīgajām valstīm. Covid-19 krīze krietni ātrāk izgaismojusi problēmas ar darbaspēku.

Iespējama fermu pārcelšana

Sākas salātu un ogu ražas sezona, bet ceļojumu ierobežojumi neļauj viesstrādniekiem tik viegli tikt līdz Lielbritānijai. Jūnijā ik dienu Lielbritānijā būs jānovāc miljons salātlapu kacenu, kas arī jāsagatavo transportēšanai uz lielveikaliem. To jāpamanās izdarīt, nesabojājot salātus, jo veikalos tiem jābūt svaigiem, vajag gan pieredzi, gan daudz darbaroku.

Lauksaimnieki brīdina, ka bez strādniekiem ražu var nākties atstāt uz lauka. Lielbritānijas dārzeņu un augļu audzētāju asociācijas vadītājs Džeks Vards stāsta, ka šis gads ir kā izmēģinājums tam, kā varētu izskatīties nākamais gads. Trūkstot darbaspēkam, uzņēmēji var izlemt pārcelt daļu ražošanas uz valstīm, kur strādātāji ir. Ar visu ievedmuitu tas var izrādīties izdevīgāk.

Pietrūkst divas trešdaļas darba roku

Lielbritānija ir ļoti atkarīga no sezonālajiem lauksaimniecības darbiniekiem. Ik gadu no aprīļa līdz oktobrim vajadzīgi 70 000 līdz 90 000 strādnieku sējai, novākšanai un fasēšanai. Lielākā daļa ir no Austrumeiropas valstīm, kamēr vietējie strādnieki ir tikai viens procents no visā nozarē vajadzīgā darbaspēka. Britu fermeri ļoti novērtē sezonas strādniekus viņu prasmju, ražīguma un ātruma dēļ.

Šobrīd Lielbritānijā ir tikai trešdaļa no ierastā sezonālo viesstrādnieku skaita. “Parasti mums šeit pavasarī ir 12 līdz 16 poļu strādnieku. Tikai četri no mūsu komandas varēja šurp nokļūt pirms ierobežojumu ieviešanas,” stāsta Ali Kapere, kura kopā ar vīru Anglijā audzē ābolus un apiņus. “Ražas novākšanai septembrī mums būs nepieciešami aptuveni 70 cilvēku,” viņa neslēpj, ka šobrīd valda neziņa, kur ņemt strādniekus.

Vissmagāk šajā ziņā klājas sparģeļu un salātu audzētājiem, kuru laukos drīz jāsākas ražas novākšanai. Kāds liels ražotājs nolēma rezervēt čarterreisu ar 150 rumāņu strādniekiem, lai palīdzētu novākt ražu un apmācīt mazāk pieredzējušos darbiniekus. Lidsabiedrībā atklāj, ka līdzīgi zvani saņemti arī no citām Lielbritānijas saimniecībām, kas izmisīgi meklē darbaspēku.

Vietējiem pārāk tālu un neizdevīgi

Lielbritānijas valdība norāda, ka ir informēta par problēmu, tāpēc paplašinājusi pagaidu darbinieku programmu, ļaujot iebraukt 10 000 strādnieku arī no valstīm ārpus ES, galvenokārt no Krievijas, Ukrainas un Moldovas. Tomēr gaisa pārvadājumi aizvien ir ne tikai sarežģīti, bet arī ļoti dārgi.

Pat ja izdosies piesaistīt plānoto viesstrādnieku skaitu, aizvien trūks desmitiem tūkstošu, tāpēc ierēdņi aicinājuši vietējos, kuri pandēmijas laikā nonākuši bezdarbnieku rindās, palīdzēt ražas novākšanā. Tomēr tas nav bijis risinājums.

"Concordia", vadošais sezonas darbinieku vervēšanas uzņēmums, stāsta, ka līdz aprīļa beigām darbam lauksaimniecībā pieteicās 55 000 cilvēku, taču tikai 150 nonāca līdz līguma parakstīšanai. Daudzi aizbildinājās ar grūtībām nokļūt līdz darbam un neapmierinošu līguma ilgumu.

Uzrunā pat princis Čārlzs

Ar lūgumu pie nācijas vērsies Velsas princis Čārlzs, aicinot bez darba palikušos steigties palīgā un novākt ražu: “Ja mēs šogad gribam novākt britu augļus un dārzeņus, mums vajadzēs veselu cilvēku armiju.” Viņš teic, ka tas būs smags darbs, taču “ir ļoti svarīgi, lai izvairītos no tā, ka raža aiziet postā”.

Pēc Lielbritānijas troņmantinieka vēršanās pie sabiedrības atsaucība bijusi tik liela, ka nobruka mājaslapa Pick for Britain, kur varēja iesniegt pieteikumus, tā kliedējot mītu, ka briti ir slinka nācija.

Tiesa, šis ir fiziski smags darbu par salīdzinoši zemu algu, tāpēc lauksaimnieki ir noraizējušies, ka no tiem tūkstošiem britu, kuri pieteicās, daudzi nemaz neuzradīsies vai nenoturēsies līdz sezonas beigām, kad sapratīs realitāti.

Zemkope Kristīne Snela pamanījusies piesaistīt 200 viesstrādnieku no Austrumeiropas, tomēr vajag vēl, tāpēc ar e-pasta starpniecību viņa intervēja 45 britus, kuri pieteicās darbam. Tikai 14 piekrita strādāt, viņiem uzticēs darbus, kur nav vajadzīgas specifiskas prasmes, kamēr dārgo zemeņu novākšanu, kur nepieciešams ātrums un izveicība, neuzticēs.

“Esmu ļoti satraukta par to, kurš ieradīsies un kurš paliks,” Snela raizējas, ka tautieši ir idealizējuši "Pick for Britain" iniciatīvu.

Uzņēmuma "HOPS" pārstāve Sāra Boparāna, kura nodrošina lauksaimniekiem darbaspēku, atgādina: “Tās ir nogurdinošas un garas dienas. Tev sāpēs mugura un rokas, un mēs redzam cilvēkus sakām, ka tas ir daudz grūtāk nekā viņi bija iedomājušies, tāpēc viņi var nolemt, ka šis darbs neder.”

Priekšroka augstas klases speciālistiem

Tikmēr britu parlamenta Pārstāvju palāta pieņēmusi likumprojektu, kas pārtrauc brīvu pieeju Lielbritānijas darba tirgum ES valstu, Islandes, Norvēģijas, Šveices un Lihtenšteinas pilsoņiem. Tagad savs vārds jāsaka Lordu palātai.

Jaunā darba un mācību vīzu izsniegšanas kārtība balstīsies uz ballu sistēmu, priekšroku dodot darbiniekiem ar īpašu kvalifikāciju. Prasmi veikli lasīt kabačus par tādu neuzskata, taču paši briti vairs nav gatavi strādāt par viesstrādnieka algu.