Austrālijas tiesa ļauj publiskot karalienes Elizabetes II korespondenci par premjerministra Vitlama atlaišanu
Austrālijas Augstākā tiesa ļāvusi publiskot karalienes Elizabetes II korespondenci ar ģenerālgubernatoru Džonu Kerru par demokrātiski ievēlētā Austrālijas premjerministra Gofa Vitlema atcelšanu no amata 1975.gadā.
Austrālijas leiboristu partijas līderi Vitlamu, kas Baltijas valstīs ir bēdīgi slavens ar mēģinājumu pielabināties PSRS, atzīstot Baltijas valstu aneksiju, Kerrs atcēla trīs gadus pēc viņa kļūšanas par premjerministru, un tas izraisīja dziļāko konstitucionālo krīzi valsts vēsturē.
Par atlaišanas iemesliem joprojām notiek diskusijas, izteikti arī pieņēmumi, ka tajā savas intereses bijušas Londonai un Vašingtonai.
Karalienes pārstāvji apgalvoja, ka korespondence, kas glabājas Austrālijas nacionālajā arhīvā, ir privāta, un tiem līdz šim sekmīgi izdevies to paturēt noslēpumā.
Princese Diāna un karaliene Elizabete II
Princese Diāna un karaliene Elizabete II.
Taču Austrālijas Augstākā tiesa noraidīja argumentu par privātumu, atzīstot, ka vēstules ir Sadraudzības valstu īpašums un tādēļ publiski pieejama informācija.
Kad tieši vēstulēm varēs piekļūt, pagaidām nav zināms.
Tās varētu viest skaidrību par to, vai Lielbritānijas valdība centās ietekmēt savu bijušo koloniju un kāda loma tajā bija karalienei, princim Čārlzam un galvenajiem karaļnama padomniekiem.
Lietu par vēstulēm tiesā ierosināja vēsturniece un Vitlama biogrāfe Dženifera Hokinga, apgalvojot, ka vēstules ir ārkārtīgi svarīgi vēstures dokumenti un tiem jādod piekļuve.
Karaliene Elizabete II tronī pavadījusi 63 gadus un 216 dienas
Šī gada 9.septembris britu karalistē ir liela diena – Elizabete II kļūst par visilgāk valdījušo karalieni valsts vēsturē, pārspējot vecvecvecmāmiņu ...
"Tā ir komunikācija reāllaikā starp karalieni un viņas pārstāvi Austrālijā. [Vēstules] rakstītas lielas politiskās drāmas laikā, un ir būtiska mūsu nacionālās vēstures dokumentu sastāvdaļa," norādīja Hokinga.
"Kā neatkarīgai autonomai valstij Austrālijai ir tiesības zināt savu vēsturi, tostarp un jo sevišķi dokumentus, kas norāda uz britu lomu tās vēsture," viņa piebilda.
Vēsturnieci tiesā pārstāvēja juristu komanda, kurā ietilpa arī Vitlama vecākais dēls.
Karaliene Elizabete II pie Brīvības pieminekļa
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II pie Brīvības pieminekļa sasveicinās ar tautu 2006. gada 18. oktobrī.
Vitlams, kurš aizgāja mūžībā 2014.gadā, iebilda pret Austrālijas iesaistīšanos karā Vjetnamā, aizstāvēja Austrālijas suverenitāti un centās pielikt punktu "vēsturiskajiem reliktiem" attiecībās ar Lielbritāniju.
Viņš pārtrauca obligāto karadienestu, nodibināja Aborigēnu tiesību departamentu, centās normalizēt attiecības ar Ķīnu, izveidoja sabiedrības veselības aprūpes bezmaksas sistēmu, ieviesa bezmaksas augstāko izglītību un panāca jaunas himnas pieņemšanu.
Vitlama kritiķi pārmeta viņam ekonomikas destabilizēšanu.
Princis Džordžs un karaliene Elizabete II
Zināmu lomu Vitlama reputācijas iedragāšanā spēlēja arī Baltijas valstu trimdinieki, kas izvērsa tolaik vēl nepieredzēti plašas protesta akcijas, paužot sašutumu par leiboristu valdības lēmumu atzīt PSRS veikto Baltijas valstu aneksiju.
Kerrs atlaida Vitlamu bez brīdinājuma 1975.gada 11.novembrī pēc ilgstošām politiskām domstarpībām un parlamenta mahinācijām, kas vājināja viņa valdību.
Pēc tam Kerrs iecēla opozīcijā esošo liberāļu līderi Malkomu Freizeru par pagaidu premjerministru, nesarīkojot balsojumu par to parlamentā. Freizers vēlāk togad guva spīdošu uzvaru vēlēšanās.
Cita starpā Freizera konservatīvā valdība, pildot priekšvēlēšanu solījumu, atcēla arī Vitlema lēmumu par Baltijas valstu aneksijas atzīšanu.
Austrālija ieguva neatkarību 1901.gadā, taču karaliene joprojām ir oficiālā valsts galva. Referendums par republikas izveidošanu 1999.gadā cieta neveiksmi.
