Pēc Covid-19 uzliesmojuma Ķīnā no ārpasaules atkal izolēti vairāk nekā 100 miljoni cilvēku
Aptuveni 108 miljoni cilvēku Ķīnas ziemeļaustrumu reģionā tikuši ierauti atpakaļ stingras izolācijas apstākļos, pē tam, kad tur pieaudzis inficēšanās risks, kamēr valsts cenšas atgriezties normālā režīmā.
Pēc tam, kad visā valstī tika atvērtas robežas, Dzjiļinas provinces pilsētas ir apturējušas vilcienu un autobusu satiksmi, varasiestādes karantīnā ievietojušas desmitiem tūkstošu cilvēku.
Stingrie pasākumi ir samulsinājuši daudzus iedzīvotājus, kuri bija domājuši, ka ļaunākais jau ir aiz muguras.
„Cilvēki atkal jūtas piesardzīgāki”, sacīja Fan Paja, kura strādā tirdzniecības uzņēmumā Seņjanā, pilsētā, kas atrodas netālu no Liaoninas provinces, kas arī pakļauta atjaunotiem ierobežojumiem.
“Bērni, kas rotaļājas ārā, atkal nēsā maskas, un apkārt staigā veselības aprūpes darbinieki, kuri tērpušies aizsargtērpos,” viņa sacīja.
“Tas ir nomācoši, jo tu nezini, kad tas beigsies,” turpina sieviete.
Pēc koronavīrusa uzliesmojuma Ķīnas varasiestādes ir slēgušas ziemeļaustrumu pilsētu Šulanu, kur dzīvo aptuveni 700 000 cilvēku, nosakot līdzīgus drošības pasākumus, kādi tika izmantoti Uhaņā.
Šulanā, kas atrodas pie Krievijas robežas, dzīvo 700 000 iedzīvotāju, un tā ir pakļauta stingriem kontroles pasākumiem, jo tiek uzskatīta par augsta riska zonu.
Visi ciemi un apdzīvojamās vietas pilsētā tika slēgtas, un tikai viens cilvēks no katras mājsaimniecības katru otro dienu divas uz divām stundām drīkst pamest māju, lai iegādātos dzīvei nepieciešamās lietas.
Tas noticis neilgi pēc tam, kad Pekina ziņoja, ka tā varētu atvieglot dažus ierobežojumus, gatavojoties ceturtdien gaidāmajam Komunistiskās partijas ikgadējam kongresam.
Šulānā visi apdzīvojamie rajoni tika ierobežoti un tajos nodrošināta tikai viena iekļūšanas un izkļūšanas vieta, ko izmanto avārijas transportlīdzekļi. Izdots aizliegums iebraukt nerezidentiem un citiem transportlīdzekļiem. Ja kādā kopienas rezidencē ir apstiprināti inficēšanās gadījumi, neviens nevar ne iebraukt, ne doties prom.
Pagājušajā nedēļā pilsēta tika pārklasificēta par lielu risku zonu pēc tam, kad parādījās vairāki inficēšanās gadījumi, kas bija saistīti ar kādu inficētu sievieti. Nebija zināma viņas ceļošanas vēsture un tas, kur viņa inficējusies. Reaģējot uz to, vara iestādes pavēlēja uz laiku slēgt sabiedriskās vietas, skolas un sabiedrisko transportu.
Pirmdien šie ierobežojumi kļuva bargāki. „China Daily„ vēstīja, ka pilsēta kļuvusi par „jaunāko pandēmijas vietu valstī”. Laikraksts vēstīja, ka simtiem cilvēku atrodas medicīniskajā karantīnā un, ka dzīve nedēļām ilgi var neatgriezīsies normālā stāvoklī.
Otrdien stingrāki drošības pasākumi tika ieviesti arī kādā citā tuvējā pilsētā.
Dzjiļinas provinces varasiestādes norādīja, ka epidēmijas "smago apstākļu" dēļ apturēts Dzjiaohe pilsētas sabiedriskais transports. Uz nenoteiktu laiku atcelta arī starppilsētu un kaimiņvalstu satiksme.
Valsts ziemeļaustrumu daļa, kas robežojas ar Krieviju un Ziemeļkoreju, ir kļuvusi par nopietnu problēmu zonu, jo jaunie inficēšanās gadījumi ir importēti no tuvējām valstī, kā rezultātā infekcija sākusi izplatīties arī uz vietas.
Dzjiļinas provincē pēdējo divu nedēļu laikā ir diagnosticēti vismaz 34 Covid-19 gadījumi.
Par spīti jaunajiem pilsētas ierobežojumiem, ko izraisīja tikai daži desmiti inficēšanās gadījumi, Ķīnas plašsaziņas līdzekļi ir paziņojuši, ka valsts var tikt galā ar vairākām importētām lietām un, visticamāk, pilsētas atkal drīz tiks atvērtas.
Ķīnas mediji ziņojuši, ka valsts, visticamāk, atvieglos robežkontroli pēc Komunistiskās partijas ikgadējā kongresa, kas sāksies ceturtdien.
Atviegloti ieceļošanas noteikumi varētu attiekties uz ķīniešu studentiem ārzemēs, kuri vēlas atgriezties mājās pēc absolvēšanas, un biznesa ceļotājiem, bet ne lielam tūristu skaitam, norāda “Global Times” citētie akadēmiķi.
Pekinas Universitātes sabiedrības veselības eksperts Džou Zijuns (Johou Zijun) norādīja, ka Ķīna „tagad var pienācīgi tikt galā ar nelielu skaitu importētiem inficēšanās gadījumiem”.
Tika ziņots, ka starp valstīm, tostarp Ķīnu, Japānu un Dienvidkoreju, sākušās diskusijas par biznesa ceļojumu kanālu atvēršanu ar stingrām testēšanas prasībām.
Pirmdien Ķīna ziņoja par 6 jauniem Covid-19 gadījumiem, no kuriem trīs bija vietējie. Divi bija Dzjiļinas provincē un viens Hubei. Valsts veselības komisijā ziņots arī par 17 jauniem asimptomātiskiem koronavīrusa gadījumiem.
Ķīnas iestādes ir īpaši jutīgas pret turpmāku uzliesmojumu iespējamību, tikai dažas dienas pirms tās ikgadējā Komunistiskās partijas kongresa, kas koronavīrusa dēļ tika atlikts kopš marta. Lai gan ir ieviesti papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka partiju delegātu tikšanās notiek droši, tā ir zīme, ka Pekina uzskata, ka tā sāk normalizēties.
Aprīļa beigās desmitiem miljonu cilvēku pirmo reizi pēdējo piecu mēnešu laikā tika atļauts ceļot. Tika atceltas karantīnas prasības attiecībā uz cilvēkiem, kas ierodas Pekinā.
Mājokļu ierēdņi, kas ir atbildīgi par dzīvojamām mājām, ir brīdināti, ka tie zaudēs amatu, ja būs jauni uzliesmojumi, veicinot spekulācijas, ka tas varētu novest pie vietēja mēroga inficēto datu slēpšanas. Dažas amatpersonas Uhanā, kur nesen notika vēl viens neliels uzliesmojums, ierosināja vērienīgu plānu, kurā Covid-19 testus veiks 11 miljoniem iedzīvotāju.