Vai vīruss padodas un ierobežojumus varēs mazināt? Prognozes nav pozitīvas, secinājuši igauņu pētnieki

Ārkārtējās situācijas Zinātniski konsultatīvā padome no Tartu universitātes ar matemātiskās statistikas profesoru Kristu Fišeri un institūta vecāko zinātnisko ķīmijas un bioloģijas darbinieku Mario Kadastiku kopš krīzes sākuma nodarbojas ar epidēmijas modelēšanu.

Uzdevuma veikšanai izmantots to cilvēku skaits, kas ārstējas slimnīcā un tiek elpināti ar aparātu. Tāpat ņemts vērā nāves gadījumu skaits. Šobrīd redzams, ka Igaunijā epidēmija attīstās drīzāk pēc optimistika scenārija. Tomēr raugoties pēc mirušo skaita tas tomēr nav tik iepriecinošs.

Ja viens inficētais iepriekš varēja inficēt vidēji divus ar pusi cilvēkus, tad jau 6.aprīlī šis rādītājs nokrita līdz vienam un no pagājušās nedēļas stabili turas līmenī 0,8. Augošā jauno diagnožu dinamika rāda, ka pieaugušo grupā no 50 gadiem saslimšanu skaits krītas, taču zinātniekus uztrauc tas, ka jaunu cilvēku vidū saslimšanu skaits paliek nemainīgs.

Kā norāda pētnieki, visvairāk pārvietojas un savā starpā kontaktējas tieši jaunie cilvēki, tāpēc jaunu saslimšanu koeficents pēc ierobežojumu mazināšanas varētu atkal pieaugt. Uz jautājumu, vai cilvēkiem varētu būt izstrādājusies kolektīvā imunitāte, pēc "Postimees'' aptaujāto pētnieku domām skaidri atbildēt nevar. Tomēr pagaidām nekas par to neliecinot.

Vēl viens no parametriem, kas varētu tikt ņemts vērā lemjot par ierobežojumu mazināšu ir cilvēku morālā gatavība. Igaunijā veiktajā aptaujā par ierobežojumu izciešanu viens no jautājumiem bija – kā jūs vērtējat ierobežojumu nepieciešamību un, vai tos vajadzētu mainīt?

Ja ārkārtējās situācijas sākumā lielākā daļa cilvēku uzskatīja, ka mērus drīzāk nepieciešams pastiprināt, tad pagājušajā nedēļā veiktajā pētījumā šādu atbildi sniedza vien 27 procenti aptaujāto. 60 procenti aptaujāto uzskata, ka šobrīd noteiktie ierobežojumi ir adekvāti, bet 10 procenti domā, ka ierobežojumus vajadzētu mazināt.

Kā norāda "Postimees", lai arī vēlme mazināt ierobežojumus pagaidām nav pārāk populāra, domas par to sabiedrībā pastiprinās. Medija uzrunātie zinātnieki norāda, ka šobrīd jebkurš solis jāsper ļoti uzmanīgi, jo pat mazākā ierobežojumu mazināšana nozīmētu tūlītēju inficēšanās skaita pieaugumu.

Lai gan drīzumā valstij būs jāpaziņo par pirmajiem stratēģiskajiem soļiem izejā no ārkārtējās situācijas, jau tagad esot skaidrs, ka pilnīgu pārvietošanās brīvību gaidīt nevar.

"Ļoti tālā perspektīvā mums būs jādzīvo ar šo vīrusu, tas ir kļuvis par realitāti," konstatējis Zinātņu akadēmijas prezidents Tarmo Somere. Pēc viņa teiktā, tuvāko mēnešu laikā svarīgākā būs veselības sistēma, kuru nedrīkst pārslogot.

Kā norāda igauņu pētnieki, vienīgais, ar ko varētu nedaudz vājināt ierobežojošos pasākumus, ja, piemēram, masku lietošanu noteiktu par obligātu, kā tas izdarīts Lietuvā.