Baltkrievijā, kur "no vīrusa nemirst", ārstiem palīdz aktīvisti, bet viena maska "melnajā tirgū" maksā 14 eiro

Cilvēktiesību aktīvists un brīvprātīgais darbinieks Andrejs Strižaks uzsācis akciju “#bycovid19”, lai savāktu ziedojumus, par kuriem nopirkt un piegādāt aprīkojumu un aizsargtērpus mediķiem un citiem, kuri ir frontes priekšgalā. Viņa akcija ir viena no nedaudzajām vietējo nevalstisko organizāciju iniciatīvām cīņā ar vīrusu valstī, kuras galva atsakās ticēt, ka situācija ir nopietna.

“Mūsu mērķis ir pārliecināties, ka [veselības aprūpes] sistēma nesabrūk. Daudzās vietās, piemēram, Vitebskā mēs redzam, ka situācija ir ļoti sarežģīta, kritiska. Ir daudz saslimušo un daudzi mediķi ir slimi,” stāsta Strižaks.

Sarūkot nepieciešamajam aprīkojumam, situācija kļūst vēl sarežģītāka, jo, piemēram, viena aizsargmaska melnajā tirgū maksā gandrīz 14 eiro. Strižaks kopā ar savu komandu – brīvprātīgajiem un nevalstiskajām organizācijām savācis teju 140 tūkstošus eiro un piegādājis mediķiem 27 000 respiratorus, kā arī aizsargtērpus un medicīnas aprīkojumu.

“Smagākā ir situācija ar respiratoriem. Ja paskatās uz valdības oficiālajiem skaitļiem, mūsu piegādes veido ievērojamu daļu,” viņš saka.

Kāds ārsts no Vitebskas, kur uzliesmojums ir viens no lielākajiem valstī, stāstījis, ka dažām slimnīcām nav piešķirtas rezerves, lai cīnītos ar uzliesmojumu, tādējādi desmitiem mediķu ir inficējušies.

“Ir patiešām svarīgi rīkoties ātri, jo slimība Baltkrievijā izplatās neticamā ātrumā,” sacījusi Katerina Sinjuka, kuras vadītā organizācija piedalās “#bycovid19” kampaņā. “Šī ārkārtas situācija ir novedusi pie tā, ka ja kādreiz valdība bija neitrāla vai sadarbojās ar mums vien epizodiski, tad tagad viņi pirmo reizi tieši vērsušies pie mums pēc palīdzības. Pirmo reizi ir sajūta, ka visi strādā ar vienu mērķi,” viņa stāstīja. Viens no lūgumiem bijis uzņēmumu īpašniekiem sākt ražot maskas uz vietas, nevis iepirkt no ārzemēm.

Tikmēr Strižaks norādījis, ka šī krīze paver cerību tam, ka krasi varētu pieaugt uzticēšanās nevalstiskajam sektoram.

“Mēs turpināsim strādāt līdz brīdim, kad redzēsim, ka valdība ir pārņēmusi kontroli pār situāciju un ka mediķiem ir viss nepieciešamais aprīkojums, lai viņi varētu strādāt bez bailēm," viņš sacīja.

Jānorāda, ka pēc oficiālajiem datiem, līdz aprīļa vidum ar Covid-19 inficējušies ap 3000 pacientu, miruši aptuveni trīsdesmit. Lukošenko teicis, ka nāves iestājušās nevis no jaunā koronavīrusa, bet citām saslimšanām. 

Lukašenko arī aicinājis saslimušos nenolaist rokas, bet lauciniekus nenēsāt aizsargmaskas. Viņš arī nosolījās doties uz pareizticīgo Lieldienu dievkalpojumu, tikai ieteicis to rīkot ārā, “kur vējiņš”.

Jau ziņots, ka “galvenais – bez panikas”, tāda ir Lukašenko direktīva: “No psihozes būs pārējās slimības.” Viņa padomi sargāties ar pirti, čarkiņu, traktoru un lauku darbiem kļuvuši par interneta folkloru. Lukašenko arī uzdevis savai čekai – Valsts drošības komitejai – tikt skaidrībā ar “neliešiem”, kas “sēj paniku”, vēstīja Kas Jauns Avīze.

Ja ticēt Baltkrievijas statistikai, atveseļošanās no Covid-19 šajā valstī ir ļoti augsta – strauji atlabst apmēram trešā daļa, kamēr pasaulē vidēji katrs piektais inficētais.

Baltkrievijas Veselības ministrija nedod atklātībai katru dienu datus par situāciju ar koronavīrusu, jo tas tikai radīšot paniku. Ministrija gan sarīkojusi studentiem interneta tiešraidi ar iespēju uzdot ierēdņiem jautājumus. Galvenais ieteikums – prieka hormoni vairo imunitāti, nevajag vairīties no randiņiem, tomēr distance esot jāievēro.

Televīzija ir stingrā valsts uzraudzībā, un galvenās ziņas ir par prezidenta veikumiem tautas labā un traktoriem tīrumos, pandēmijai atvēlot īsu apskatu par šausmām ārzemēs. Tiesa, piemin brīvprātīgos, kuri palīdz senioriem, kuriem ieteikts palikt mājās, un Lukašanko ieteicis apgūt prasmi aizsargmaskas veidot no marles.