Eiropas Komisija sola plašu atbalstu, lai mazinātu jaunā koronavīrusa radītos ekonomiskos zaudējumus

Kā informēja EK viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece Maija Celmiņa, Komisija piektdien nāca klajā ar pasākumu plānu, lai, izmantojot tās rīcībā esošos instrumentus, palīdzētu Eiropas ekonomikai izturēt šo satricinājumu.

EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena norādīja, ka jaunā koronavīrusa pandēmija pārbauda visus un visvairāk tieši cilvēkus. "Vīruss ne tikai ir bīstams mūsu veselībai, bet arī ietekmē ekonomiku. Tas ir liels satricinājums pasaules un Eiropas ekonomikai. Mums tagad jārīkojas izlēmīgi un drosmīgi visos līmeņos," akcentēja fon der Leiena.

"Šajā krīzē lielākā nozīme ir solidaritātei, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka pirmās nepieciešamības preces, kas nepieciešamas, lai mazinātu slimības uzliesmojuma radīto veselības apdraudējumu, ir pieejamas visiem, kam tās ir vajadzīgas," uzsvērusi amatpersona.

EK ir apņēmusies veikt pasākumus, lai nodrošinātu aizsarglīdzekļu atbilstošu piegādi visā Eiropā, kā arī sniedz norādījumus dalībvalstīm par to, kā ieviest pienācīgus kontroles mehānismus, lai nodrošinātu piegādes drošību. EK ir uzsākusi paātrinātu kopīgā iepirkuma procedūru attiecībā uz šīm precēm.

Lai palīdzētu mazināt slimības uzliesmojuma ekonomisko un ekoloģisko ietekmi, EK ierosinājusi specifisku tiesību aktu, kas uz laiku atbrīvotu aviosabiedrības no noteikuma "izmanto vai zaudē", saskaņā ar kuru gaisa pārvadātājiem noteiktā laikposmā ir jāizmanto vismaz 80% savu lidostu laika nišu, lai tās būtu iespējams lietot attiecīgajā nākamā gada periodā.

EK sazinoties ar dalībvalstīm, starptautiskajām iestādēm un galvenajām Eiropas Savienības (ES) profesionālajām apvienībām, lai uzraudzītu krīzes ietekmi uz tūrisma nozari un koordinētu atbalsta pasākumus.

Lai palīdzētu grūtībās nonākušiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ES budžetā tikšot izmantoti esošie instrumenti, kas ļaus atbalstīt šos uzņēmumus likviditātes nodrošināšanā, papildinot valsts līmenī veiktos pasākumus.

Nākamajās nedēļās no ES budžeta tiks novirzīts 1 miljards eiro kā garantija Eiropas Investīciju fondam, lai stimulētu bankas nodrošināt likviditāti MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu. Tiek lēsts, ka tas palīdzēs vismaz 100 000 Eiropas MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu. Tāpat tiks nodrošinātas kredītu brīvdienas esošajiem debitoriem, kurus negatīvi ietekmēs.

Paziņojumā uzsvērts, ka jāaizsargā darba ņēmēji no bezdarba un ienākumu zaudēšanas un EK ir gatava atbalstīt dalībvalstis šajā jomā, veicinot saīsināta darba laika shēmas, kas bijušas efektīvas iepriekš.

ES plāno paātrināt tāda tiesību akta priekšlikuma sagatavošanu, kas attiecas uz Eiropas bezdarba pārapdrošināšanas shēmu. Tas atbalstītu dalībvalstu politiku, kas palīdz saglabāt darbavietas un prasmes, piemēram, izmantojot saīsināta darba laika shēmas.

EK cer, ka Investīciju iniciatīva koronavīrusa krīzes pārvarēšanai atvieglos Eiropas Sociālā fonda, kas paredzēts darba ņēmēju un veselības aprūpes atbalstam, izmantošanu. Tiek apsvērts izmantot arī Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai atbalstītu atlaistos darba ņēmējus, kā arī pašnodarbinātas personas saskaņā ar pašreizējā un turpmākā regulējuma nosacījumiem. 2020.gadā te ir pieejami līdz 179 miljoniem eiro.

Saskaņā ar jauno iniciatīvu EK ierosina kohēzijas politikas ietvaros novirzīt 37 miljardus eiro cīņai pret koronavīrusa krīzi. Šajā nolūkā EK ierosina šogad atteikties no pienākuma pieprasīt dalībvalstīm atmaksāt neizlietoto struktūrfondu priekšfinansējumu. Šī summa ir 7,9 miljardi eiro no ES budžeta, ko dalībvalstis varēs izmantot, lai papildinātu 29 miljardus eiro no struktūrfondiem visā ES.

EK lēš, ka tas efektīvi palielinās investīciju apjomu 2020.gadā un palīdzēs ātrāk izmantot 2014.-2020.gada kohēzijas politikas programmās vēl nepiešķirtos kohēzijas politikas līdzekļus 40 miljardu eiro apmērā. EK aicina Eiropas Parlamentu un Padomi ātri apstiprināt šo priekšlikumu, lai to varētu pieņemt nākamo divu nedēļu laikā.

Turklāt ES ierosina paplašināt ES Solidaritātes fonda darbības jomu, tajā iekļaujot arī sabiedrības veselības krīzi, lai šī fonda līdzekļus vajadzības gadījumā novirzītu vissmagāk skartajām dalībvalstīm. 2020.gadā ir pieejami līdz 800 miljoniem eiro. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam ir pieejami līdz 175 miljoniem eiro, lai mobilizētu atbalstu atlaistajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām.

EK paziņojumā akcentēts, ka galvenie fiskālie pasākumi, reaģējot uz koronavīrusu, tiks paredzēti no dalībvalstu budžetiem. ES valsts atbalsta noteikumi ļauj dalībvalstīm ātri un efektīvi rīkoties, lai atbalstītu iedzīvotājus un uzņēmumus, īpaši MVU, kuri saskaras ar ekonomiskām grūtībām Covid-19 uzliesmojuma dēļ.

EK uzsver, ka dalībvalstis var izstrādāt plašus atbalsta pasākumus saskaņā ar spēkā esošajiem ES noteikumiem. Tās var nolemt veikt tādus pasākumus kā algas subsīdijas, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa maksājumu vai sociālo iemaksu apturēšana.

Turklāt dalībvalstis var piešķirt finansiālu atbalstu tieši patērētājiem, piemēram, par atceltiem pakalpojumiem vai biļetēm, ko attiecīgie uzņēmumi neatlīdzina. Arī ES valsts atbalsta noteikumi un pamatnostādnes par valsts atbalstu glābšanai un pārstrukturēšanai, kuru pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību. Tas ļauj dalībvalstīm palīdzēt uzņēmumiem tikt galā ar likviditātes deficītu un nepieciešamību pēc steidzama glābšanas atbalsta. Līgums ļauj dalībvalstīm kompensēt uzņēmumiem zaudējumus, ko tieši radījuši ārkārtēji notikumi, un arī veikt pasākumus tādās nozarēs kā aviācija un tūrisms.

EK ir gatava sadarboties ar visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar ES noteikumiem savlaicīgi var ieviest iespējamus valsts atbalsta pasākumus Covid-19 vīrusa uzliesmojuma novēršanai. Šajā nolūkā EK ir izveidojusi īpašu kontaktpunktu, lai sniegtu dalībvalstīm norādījumus par iespējām saskaņā ar ES noteikumiem un nodrošinātu ātru EK apstiprināšanas procesu valsts atbalsta paziņošanai.

Paziņojumā uzsvērts, ka bankām ir jāpaliek atvērtām darījumu veikšanai, un tām ir jābūt atbilstošai likviditātei, lai aizdotu naudu klientiem. Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas ceturtdienas paziņojumu, bankas ir labi kapitalizētas, un tām ir kapitāla un likviditātes rezerves, kuras var pilnībā izmantot.

ES regulējums ļauj valstu valdībām vajadzības gadījumā sniegt atbalstu bankām valsts garantiju veidā, ja tām pašām rodas grūtības piekļūt likviditātei, taču pašlaik šādu grūtību nav. Valstu valdības var arī sniegt finansiālu atbalstu uzņēmumiem, īpaši MVU, lai nodrošinātu, ka tiem ir pietiekama kredītspēja, lai aizņemtos no bankām.

Tāpat EK atbalstīs dalībvalstis, pilnībā izmantojot elastību, kas paredzēta ES fiskālajā sistēmā, lai dalībvalstis varētu īstenot pasākumus, kas vajadzīgi jaunā koronavīrusa uzliesmojuma ierobežošanai un tā negatīvās sociālekonomiskās ietekmes mazināšanai.

EK ieskatā elastība, kas paredzēta, lai ņemtu vērā "neparastus notikumus ārpus valdības kontroles", ir piemērojama pašreizējai situācijai, un tā jāizmanto visām dalībvalstīm. Uz šo klauzulu ir attiecināmi ārkārtas izdevumi Covid-19 uzliesmojuma ierobežošanai, piemēram, veselības aprūpes izdevumi un specifiski palīdzības pasākumi uzņēmumiem un darba ņēmējiem, ja šie pasākumi ir īslaicīgi.

EK plāno ieteikt pielāgot fiskālos pasākumus, kas dalībvalstīm jāveic negatīvas izaugsmes vai lielas aktivitātes samazināšanās gadījumā, saskaņā ar ES fiskālajiem noteikumiem.

Tāpat EK ir gatava iesniegt Padomei ierosinājumu par to, lai ES iestādes aktivizētu vispārējās krīzes klauzulu nolūkā sniegt vispārīgāku fiskālās politikas atbalstu. Šī klauzula - sadarbībā ar Padomi - atliktu Padomes ieteikto fiskālo korekciju nopietnas ekonomikas lejupslīdes gadījumā.

Covid-19 pandēmija ir negatīvs satricinājums pasaules un Eiropas ekonomikai. Jau pašlaik tā radījusi būtisku negatīvu ekonomisko ietekmi uz Eiropu - vismaz attiecībā uz šā gada pirmo pusi, un, iespējams, tā turpināsies arī ilgāk, ja ierobežošanas pasākumi nebūs efektīvi, norādīts EK paziņojumā.

Piektdien izklāstītie pasākumi attiecas uz EK tūlītējo rīcību Covid-19 ekonomiskās ietekmes novēršanai. Lai gan tie risina visneatliekamākās problēmas, jāapzinās, ka ietekme mainās katru dienu, uzsvērts paziņojumā, akcentējot, ka EK ir gatava uzņemties visas turpmākās nepieciešamās iniciatīvas.