Spānijā plāno aizliegt Franko slavināšanu

Iespējamais sods varētu būt brīvības atņemšana no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem. Plānots arī no ielām un laukumiem novākt vēl atlikušos frankisma simbolus, aizliegt frankistu organizācijas, bijušajiem režīma aktīvistiem atņemt apbalvojumus un titulus, nacionalizēt kādreizējo Franko vasaras rezidenci Galisijā Spānijas ziemeļrietumos.

Iepriekšējās labējās un arī liberālās un sociāldemokrātiskās valdības neuzdrošinājās ķerties klāt Franko mantojumam, bet tagadējā valdība ir visai kreisa, tajā pārstāvēti ir arī komunisti.

Pērn oktobrī sociālistu valdība panāca Franko mirstīgo atlieku pārvešanu no Kritušo ielejas memoriālā ansambļa grandiozā mauzoleja un pārapbedīšanu pašvaldības kapsētā Mingorrubio El Pardo, 20 kilometrus uz ziemeļiem no Madrides, līdzās viņa dzīvesbiedres kapam.

“Demokrātijas apstākļos ir nepieļaujami slavināt tirānus,” paziņojusi Adriana Lastra no Spānijas Sociālistiskās darba partijas.

Franko nāca pie varas 1939. gadā pēc trīs gadus ilgušā pilsoņu kara, kurā dzīvību zaudēja pusmiljons cilvēku. Kaudiljo jeb vadoņa iedibinātais diktatoriskais režīms ilga līdz pat Franko nāvei 1975. gadā, tā laikā Spānijā nepastāvēja demokrātiskās brīvības, skarbi apspieda opozīciju, aizliedza arī katalāņu un basku valodas un kultūru. Jāpiebilst, ka īpaši demokrātiski noskaņoti nebija arī pilsoņu kara laikā PSRS atbalstītie republikāņi.

Sievietēm Franko Spānijā bija mazāk tiesību nekā mūsdienu Saūda Arābijā, viņām bija liegtas daudzas profesijas, bez vīra atļaujas nedrīkstēja strādāt, iegādāties īpašumu, izbraukt no mājas.