Baznīca Krievijā grib konstitūciju ar reliģisku ievirzi
Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils ierosinājis konstitūcijā ierakstīt atgādinājumu par Dievu, jo lielākā daļa valsts pilsoņu esot ticīgi.
Kirils norāda, ka runa nav tikai par pareizticīgajiem, bet arī citām konfesijām. “Ja himnā var būt “Dieva sargātā dzimtā zeme”, tad kāpēc par to nevar būt runa mūsu konstitūcijā?” vaicā Kirils.
Konstitūcijas grozījumu darba grupas līdzpriekšsēdētājs Andrejs Klišass izteicies par šo ierosmi pozitīvi un solījis to izskatīt.
Turpretim Valsts domes valsts uzbūves un likumdošanas komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jurijs Napso ir kritisks: “Sāksies nevajadzīgi starpkonfesionālie strīdi, aizvainojumi. Musulmaņi pielūdz Allāhu, pagāni – akmeņus, ūdeni un uguni, ateisti vispār neko nepielūdz. Katrs pēc tam pūlēsies to ieviest konstitūcijā.”
Aptaujas liecina, ka 60% Krievijas iedzīvotāju reliģija nav svarīgākā dzīves daļa.
Papildus prezidenta Vladimira Putina labojumiem 22 pantos, ko jau apstiprinājusi Valsts dome pirmajā lasījumā, darba grupa saņēmusi vēl ap 200 ierosinājumu.
To vidū – nostiprināt Krievijas Otrā pasaules kara “lielvalsts uzvarētājas” statusu, noteikt krievu valodu kā pamatvalodu, pareizticību kā pamatreliģiju (kas ir pretrunā pašreizējai konstitūcijai, kas Krieviju definē kā laicīgu valsti), pārdēvēt prezidentu par Augstāko valdnieku.
Levada centra aptaujā noskaidrots, ka 47% Krievijas iedzīvotāju prezidenta labojumus uzskata par mēģinājumu paplašināt
Putina pilnvaras un ļaut viņam palikt pie varas pēc 2024. gada. Savukārt 44% domā, ka grozījumi vajadzīgi valsts pārvaldes pilnveidei un sabiedrības vairākuma interesēs.
