Ziemeļīrijas asambleja noraida Džonsona breksita likumprojektu

Lielā mērā simboliskais balsojums, kurā neviens nebalsoja "pret", liecina par ilgtermiņa grūtībām, kas Džonsonam stāv priekšā Ziemeļīrijā un Skotijā, kā arī, iespējams, arī Velsā.

Sagaidāms, ka Lielbritānijas parlaments Londonā galīgo apstiprinājumu likumprojektam par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) dos šonedēļ, sagatavojot ceļu tam, lai valsts varētu sākt oficiālu breksita procesu 31.janvārī.

Skotijas parlaments balsojumā šomēnes jau noraidīja likumprojektu un atkārtoti pauda opozīciju pret Londonas valdības breksita vienošanos ar Briseli.

"Vairums mūsu cilvēku ir pret breksitu," norādīja Ziemeļīrijas pirmā ministra vietniece īru republikāņu partijas "Sinn Fein" līdere Mišela O'Nīla. "Tas rada lielākos izaicinājumus mūsu salai paaudzes laikā."

Probritāniskās Demokrātiskās unionistu partijas līdere Arlīna Fostere asamblejai sacīja, ka visām Ziemeļīrijas partijām ir "nopietni iebildumi" pret breksita vienošanos.

Vairums breksita referenduma dalībnieku Skotijā un Ziemeļīrijā 2016.gadā nobalsoja pret valsts izstāšanos no ES, savukārt Lielbritānijā kopumā par izstāšanos nobalsoja 52%.

"Sinn Fein" cer, ka breksita rezultātā unionisti noslieksies par labu tam, lai tiktu sarīkot referendums par Īrijas apvienošanos.