"Es zināju, ka nomiršu, ja aizmigšu" - jaunietis pārdzīvo puteni Jūtas kalnos, pārlaižot nakti sniega alā
17 gadus vecais Nikolass Alkantara no ASV Kalifornijas štata ciemojās pie draudzenes Jūtā, kad 2.janvārī izlēma viens pats doties pārgājienā. Jaunietis pat nenojauta, ka turpmāko diennakti pavadīs milzu aukstumā.
Nodrošinājies ar ūdeni un 6 zemesriekstu sviesta maizītēm, viņš devies pārgājienā. Kā vēsta "CNN", laikā, kad Nikolass uzsācis ceļu Jūtas kalnu apvidū, ārā snidzis, bet laikapstākļi bijuši labvēlīgi. Tomēr pārgājiena laikā temperatūra strauji pazeminājusies un sācies sniegputenis.
"Tas notika pakāpeniski. Es pamanīju, ka sniegs kļūst arvien dziļāks un dziļāks," stāsta puisis. Viņa kājas no aukstuma kļuva teju nejūtīgas, tāpēc viņam gājiens bija jāpārtrauc. Viņš saprata, ka sniegā būs jāpārlaiž nakts.
Nikolass ticis līdz tuvumā augošam kokam un zem tā sniegā izracis alu. Noraizējies, ka varētu nosalt līdz nāvei, viņš sasējis kopā jakas piedurknes un rokas piekļāvis pie krūtīm. "Es zināju, ka augšdaļa ir svarīgāka par kājām. Es zināju, ja tās zaudēšu, tik un tā spēšu dzīvot," stāsta jaunietis.
Telefons sniegputeņa dēļ nespēja uztvert signālu, tomēr gluži nenoderīgs tas nebija. Zinot, ka aizmigšana sniegā var būt letāla, Nikolass uzstādīja modinātājpulksteni, kas nozvana ik pēc 30 minūtēm. "Es pāris reizes sāku klanīties, tomēr lielākoties biju nomodā," atminas Nikolass.
Jauneklis atklāj, ka naktī viņu pie dzīvības turējusi arī draudzenes dāvātā rokassprādze, atgādinot, ka pasaulē ir cilvēki, kuriem viņš ļoti rūp. "Un es negribēju, lai zemesriekstu sviesta maizītes ir mana pēdējā maltīte," pajoko puisis.
Nikolass kalnos viens pats pavadīja 30 stundas, līdz nākamajā rītā satika citus ceļotājus, kuri ar satelīttelefona palīdzību sazinājās ar glābējiem, kuri puisi nogādāja drošībā. Viņš aizvests uz slimnīcu, kur ārsti viņam konstatēja hipotermiju un pēdu apsaldējumus.
"Starp viņa kāju pirkstiem bija izveidojušies ledus kristāli," atklāj Jūtas Universitātes slimnīcas ārsts Stīvens Moriss. Ģimene satraukusies, ka nāksies pēdas amputēt, tomēr ārsti spējuši pēdas glābt. "Man sāp, bet es priecājos būt dzīvs," stāsta Nikolass, kuram šobrīd gan jāpārvietojas ar palīglīdzekļiem, jo viņa pēdas vēl tiek ārstētas.
