Austrālijas latviešu žurnālists Gunārs Nāgels: "Ir slikti, un būs vēl sliktāk - deg pat tuksneši"
Austrālijas latviešu laikraksta “Latvietis” galvenais redaktors, bijušais Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels jaunākā izdevuma ievadrakstā par zaļo kontinentu pārņēmušajiem savvaļas ugunsgrēkiem raksta: “Ir slikti, un būs vēl sliktāk”. Vairāku pilsētu ūdenskrātuves jau ir piesārņotas ar pelniem, beigtiem zvēriem un citām kaitīgām lietām.
Nāgels lasītājus uzrunā: “Austrālijas vasara turpinās. Šīs nedēļas mazās lietus gāzes īslaicīgi palīdzēja ugunsdzēsējiem, bet karstais laiks nekur nav pazudis. Vēl ilgi un dikti Austrāliju “aplaimos” augstās temperatūras. Ir klimata maiņas noliedzēji, ir cilvēku lomas noliedzēji, un ir apgalvojumi, ka agrāk jau bija lielāki ugunsgrēki un tagad salīdzinājumā nav nekas sevišķs. Situācijas skaidrošanai ir dažādas kartes, kuras it kā parāda vietas Austrālijā, kur deg. Kad ievēro to, ka dažās šādās kartēs arī tuksnesis Austrālijas vidienē deg, tad jāsaprot, ka ar to karti nav viss kārtībā”.
Viņš atskatās vēsturē, kad arī 1939. gada janvārī Austrāliju piemeklēja postoši ugunsgrēki: “Melnās piektdienas meža ugunsgrēki Viktorijas štatā 1939. gada 13. janvārī bija traģiski – 71 cilvēks gāja bojā, 20 000 kvadrātkilometri izdega, un 3700 ēkas nodega. Iepriekšējās dienas bija ļoti karstas, bet tieši piektdienā, 13. janvārī, gaisa temperatūra ēnā Melburnā sasniedza plus 45,6 grādus. Šo temperatūras rekordu pārsniedza tikai Melnā sestdienā – 2009. gada 7. februārī, kad Melburnā temperatūra sasniedza plus 46,4 un ugunsgrēkos izdega “tikai” 11 000 kvadrātkilometri, bet dzīvību zaudēja 173 cilvēki. Salīdzinājumam atgādināšu, ka Vidzemes platība ir 25 683 kvadrātkilometri.
Karaliskā izmeklēšanas komisija pēc 1939. gada ugunsgrēkiem secināja, ka lielākā daļa ugunsgrēku bija ar cilvēku rokām aizdedzināti – neuzmanīga dedzināšana, nometņu ugunskuri, zāģētavas, zemes tīrīšana (var salīdzināt ar gadskārtējo kūlas dedzināšanu Latvijā). Izmeklēšanas rezultātā tika ieviestas lielas izmaiņas mežu apsaimniekošanā. Šī gada ugunsgrēki pārsvarā ir dabas radīti, ne cilvēku aizdedzināti.
Sociālajos medijos arī patlaban ir ļoti populāri vainot “zaļos” par ugunsgrēkiem, jo tie neesot ļāvuši profilaktiski sadedzināt sakrājušos lieko degvielu – biezos krūmājus – un atdedzināt drošas aizsargjoslas. Patiesība ir tāda, ka profilaktiskai dedzināšanai jaunajos klimata apstākļos paliek aizvien mazāk un mazāk piemērotu dienu.
Bez sadegušiem mežiem un nodegušām mājām draud vēl cita nelaime – ūdenskrātuvju piesārņošana ar pelniem, beigtiem zvēriem un citām lietām. Šis drauds jau ir īstenojies vairākās Austrālijas pilsētiņās. Rezumējot – ir slikti, un būs vēl sliktāk. Gan šogad, gan nākotnē. Ir pēdējais laiks cīnīties pret cilvēku radīto klimata maiņu”.
Skati, kas liek sirdij sažņaugties: Austrālijā uguns iznīcina miljoniem dzīvnieku
Austrālijā notiek lielākā masveida evakuācija tās vēsturē
