NATO noraidījusi Putina piedāvājumu noteikt moratoriju tuva un vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanai
NATO noraidījusi Krievijas piedāvājumu noteikt moratoriju tuva un vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanai, jo šāda Maskavas iniciatīva "nepelna uzticību", paziņoja alianses preses sekretāre Oana Lungesku.
Kā norādīja NATO, Krievija ir izvietojusi savā teritorijā raķetes 9M729 (SSC-8 pēc NATO klasifikācijas).
Pirms sarunām ir nepieciešams iznīcināt šīs raķetes tādā veidā, lai to būtu iespējams pārbaudīt, uzsvēra alianse.
Kā vēsta izdevums "Kommersant", Krievijas prezidents Vladimirs Putins septembra vidū nosūtījis alianses dalībvalstīm vēstuli ar piedāvājumu noteikt šādu moratoriju. Vēstules saņēmušas arī aliansē neietilpstošās valstis, tostarp Ķīna.
Jau vēstīts, ka ASV augusta sākumā oficiāli izstājās no Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līguma (INFT), apsūdzot Krieviju apzinātā vienošanās pārkāpumā.
INFT 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs.
Saskaņā ar šo līgumu aizliegtas kodolgalviņas nestspējīgas raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 kilometriem.
ASV un NATO uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi šo līgumu, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729. Krievija uzstāj, ka raķetes darbības rādiuss nesasniedz 500 kilometru.
INFT bija viens no diviem nozīmīgākajiem ASV un Krievijas bruņojuma līgumiem. Otrs ir Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgums (START), ar kuru abām valstīm noteikti kodolarsenālu griesti ievērojami zemākā līmenī nekā Aukstā kara laikā, kad to apjoms bija sasniedzis kulmināciju.
Šī līguma termiņa beigas ir 2021.gadā, un, kā šķiet, nedz Maskavā, nedz Vašingtonā nav politiskās gribas to pagarināt.
