Eiropas Savienība uz breksitu raugās kā uz katastrofu
Augsta ranga Eiropas Savienības amatpersonas apsver iespēju padarīt pieejamus katastrofu fonda līdzekļus dalībvalstīm, kuru ekonomikas smagi skars iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no bloka bez vienošanās.
Eiropas Komisijai iesniegts priekšlikums reformēt Solidaritātes fondu, kas paredzēts, lai palīdzētu nacionālajām un reģionālajām valdībām lielu katastrofu gadījumos. Fondu izveidoja pēc postošajiem plūdiem Centrāleiropā 2002. gadā, un kopš tā laika iztērēti vairāk nekā pieci miljardi eiro, reaģējot uz aptuveni 80 “katastrofāliem notikumiem”. Tikmēr Lielbritānijas parlamenta deputāti iesnieguši plānu, kā novērst Brexit bez vienošanās. 28. augustā karaliene Elizabete II oficiāli deva atļauju premjerministram Borisam Džonsonam apturēt parlamenta sēdes.
Lēmumam jāstājas spēkā laikā no 9. līdz 12. septembrim, parlamenta darbam jāatsākas 14. oktobrī, kad līdz Brexit būs atlikušas tikai divarpus nedēļas. Džonsons noliedz, ka šādi vēlas liegt deputātiem bloķēt izstāšanos bez vienošanās.
Britiem vajadzēja būt prom jau 29. martā, taču Pārstāvju palāta trīs reizes noraidīja iepriekšējās premjeres Terēzas Mejas valdības sasniegto vienošanos ar Briseli. Netiekot ārā no strupceļa, Meja atkāpās, bet Džonsons stingri apņēmies īstenot Brexit 31. oktobrī. Turklāt – bez jebkādas vienošanās, ja Brisele neatteiksies no prasības atstāt Ziemeļīriju muitas savienībā uz Brexit pārejas laiku.
