Austrumvāciešiem valstī joprojām maza teikšana
Vācijas kanclere Angela Merkele atklājusi, ka jūtas kā osīte – austrumvāciete no bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas, turklāt ar to lepojas.
To kanclere paziņoja, tiekoties ar tautu Švedtē, pilsētā Brandenburgā. “Man nav par ko žēloties,” pauda Merkele. “Es, starp citu, domāju, ka nav slikti, ja, esot no VDR, var kļūt par VFR kancleri. (..) Ja kāds man sāks klāstīt, ka esmu kaut ko dzīvē palaidusi garām, es viņu nolikšu pie vietas.”
Rets izņēmums
Merkele, dzimusi Kasnere, pasaulē nāca 1954. gadā Hamburgā. Viņai bija trīs gadi, kad vecāki pārcēlās uz komunistu daļu austrumos, VDR. Nākamās politiķes tēvs bija luterāņu mācītājs, kurš esot devies uz Austrumvāciju “stiprināt baznīcu”. Merkele studēja fiziku Leipcigas universitātē un dažus gadus nostrādāja VDR Zinātņu akadēmijas Galvenajā fizikālās ķīmijas institūtā.
Teju 30 gadu pēc Vācijas atkalapvienošanās Merkele ir liels izņēmums – austrumnieki jeb osīši ieņem tikai 1,7% vadošo amatu, vēsta Deutsche Welle.
Tiesa neatzīst diskrimināciju
2010. gadā kāda Austrumberlīnē uzaugusi grāmatvede neizturēja un vērsās tiesā pret firmu Bādenes-Virtembergas federālajā zemē. Viņa bija devusies uz Rietumvāciju un nekādi nevarēja atrast darbu, līdz uz atpakaļ atsūtīta pieteikuma ieraudzīja piezīmi ossi ar treknu mīnusu.
Sieviete vērsās tiesā pret diskrimināciju, atsaucoties uz likumu, kas paredz izturēties pret visiem vienādi neatkarīgi no dzimšanas vietas. Ja viņa būtu pasaulē nākusi Āzijā vai Āfrikā, varbūt arī uzvarētu, bet Štutgartes darba strīdu tiesa prasību noraidīja ar argumentu, ka austrumvācieši nav “cita tauta”, tāpēc nevar ciest no diskriminācijas. Lieta beidzās ar mierizlīgumu.
Deutsche Welle nav izdevies atrast statistiku par šādiem tiesu darbiem, taču patiesā aina nav iepriecinoša. Piemēram, 80% valsts universitāšu vada vesīši.
Kreisie prasa piešķirt kvotas
Austrumnieki ir 17% no visas Vācijas iedzīvotājiem, un toni valsts ekonomikā, tiesās, ierēdniecībā, zinātnē, izglītībā nosaka rietumnieki. Viens no iemesliem šai situācijai ir vecās VDR elites atstādināšana no varas – bijušajiem komunistiem valstī lielas teikšanas nav.
Parlamentā pārstāvētā Kreisā partija iesniegusi priekšlikumu piešķirt osīšiem kvotas, pirmām kārtām federālajās varas iestādēs. Konstitūcija paredz, ka valsts varas institūcijās jābūt līdzvērtīgi pārstāvētiem visu federālo zemju iedzīvotājiem.
Idejai ir kritiķi, to vidū kristīgo demokrātu deputāts Kristiāns Hirte, kurš pats ir no austrumiem. “Tas ir tikai balagāna triks, lai pilnībā pārliecinātu osīšus par viņu upura lomu,” viņš pauda Bundestāga debatēs, kaut arī ir valdības pilnvarotais austrumu zemju jautājumos.
Hirte uzskata, ka risinājums ir izvietot austrumos federālās iestādes. Piemēram, Leipcigā nesen izveidots Mežsaimniecības kompetenču centrs. Citādi osīšiem arī nav kur sevi pierādīt – 90% valsts iestāžu atrodas rietumos.
Elites varas spēles
Jaunākai paaudzei tikt pie varas nav tik viegli, jo priekšā ir varas spēlēs un tradīcijās daudz zinošākie vesīši. Elites grupu pētnieks Larss Fogels no Leipcigas universitātes Deutsche Welle skaidro, ka jebkura elite pēctečus izvēlas pēc izcelsmes, izglītības un karjeras. Lomu spēlē pareizā augstskola, paziņu loks, golfa klubs, pat žesti un mīmika.
Atstumtības izjūta daudziem osīšiem liek domāt, ka labāk bijis komunistu laikos (komplektā ar čekas analogu Stasi, masveidīgu savstarpēju izspiegošanu un to cilvēku šaušanu, kuri mēģināja bēgt pār Berlīnes mūri).
Vācijas austrumos gan kreisie, gan labējie radikāļi bauda lielāku popularitāti. Tomēr arī labējie populisti Alternatīva Vācijai grib osīšu balsis, nevis kvotas. Gaidāmajās Austrumvācijas federālo zemju vēlēšanās divi no trim kandidātiem šai partijai nav īsteni vietējie, bet gan vesīši.
