Juristi apšauba Zviedrijas pretterorisma likumu ieceres
Zviedrijas valdības iecere noteikt par pretlikumīgu dalību teroristu organizācijās saskārusies ar šķērsli, Likumdošanas padomei secinot, ka tas būtu pretrunā konstitūcijai.
Ierosinātais likumprojekts ir nesavienojams ar konstitucionālajām tiesībām uz pulcēšanās brīvību, secinājusi Likumdošanas padome, kura šī iemesla dēļ nolēmusi neatbalstīt likumprojekta virzīšanu uz priekšu. Likumdošanas padome pārbauda, vai likumprojekti iekļaujas Zviedrijas tiesību sistēmā.
Valdība ierosinājusi divus jaunus pretterorisma likumprojektus. Viens no tiem noteiktu par pretlikumīgu dalību teroristu organizācijās, bet otrs noteiktu par pretlikumīgu sadarbību ar teroristu organizācijām.
Pašreiz Zviedrijā iespējams ierosināt lietas pret teroristu organizācijas dalībniekiem tikai tad, ja ir pierādījumi par citiem noziegumiem, piemēram, kūdīšanu uz terorismu, ceļošanu uz ārvalstīm teroristisku motīvu dēļ vai cilvēku vervēšana un apmācīšana teroraktu veikšanai.
Zviedrijas valdības ierosinātie likumprojekti paredz līdz sešiem gadiem ilgu cietumsodu par smagiem noziegumiem, un līdz diviem gadiem ilgu cietumsodu citos gadījumos.
Zviedrijas tieslietu ministrs Morgans Johansons pirms likumprojektu iesniegšanas Likumdošanas padomē sacīja, ka šie likumprojekti palīdzēs izsekot teroristu organizāciju struktūrai un atklāt vairāk gadījumu, kad tiek pastrādāti noziegumi.
Juristi savukārt norādījuši, ka likumprojekti ir potenciāli nesavienojami ar Zviedrijas konstitūcijā noteiktajām tiesībām uz pulcēšanos.
"Jābūt samērībai starp mērķi un līdzekļiem (..). Likuma efektivitāte var būt maza. Ir grūti formulēt likumprojektu, kas ir stingrs, neradot pārāk lielus ierobežojumus pulcēšanās brīvībai," iepriekš aģentūrai TT norādīja Upsālas Universitātes lektore Ingrīda Melmiusa.
Likumdošanas padomes lēmums ir tiesiski nesaistošs un tam ir tikai konsultatīvs raksturs, taču valdība bieži izdara labojumus likumprojektos, balstoties uz padomes ieteikumiem, kas savukārt var aizkavēt likumprojektu stāšanos spēkā.
Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns iepriekš pauda cerību, ka likumprojekti drīz tiks iesniegti parlamentā, lai tie varētu stāties spēkā 1.augustā.
Tā kā likumprojekts nevar tikt piemērots ar atpakaļejošu datumu, tas neattieksies uz tiem Zviedrijas pilsoņiem, kas pameta valsti, lai pievienotos teroristu organizācijai "Islāma valsts", un kādā brīdī, domājams, atgriezīsies Zviedrijā.
