Barnjē apšauba "Breksita" atlikšanas jēgu, jo šī ir vienīgā iespējamā vienošanās
Eiropas Savienības (ES) "Breksita" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē trešdien paudis šaubas, vai ir jēga atlikt Apvienotās katalistes izstāšanos no bloka, uzsverot, ka Lielbritānijas valdībai jāpamato šāds lūgums.
"Pagarināt šīs sarunas - kādēļ? Tās ir beigušās," uzrunājot Eiropas Parlamentu (EP) Strasbūrā, norādīja Barnjē.
Viņš atzina, ka jebkurā gadījumā "Breksita" vienošanās, kas noslēgta ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, paliks vienīgā vienošanās, kas tiks piedāvāta.
Barnjē noraidīja iespēju, ka ES varētu sniegt Lielbritānijai vēl citas garantijas tā dēvētajam pagaidu risinājumam, kas paredz, ka Lielbritānija paliek ES muitas ūnijā un kopīgajā tirgū, kamēr netiek rasts cits veids, kā novērst robežkontroles atjaunošanu uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju.
"Ja Lielbritānija joprojām vēlas pamest ES organizētā veidā, šī vienošanās ir un paliks vienīgā iespējamā vienošanās," uzsvēra Barnjē.
Jau ziņots, ka britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja "Breksita" vienošanos, neskatoties uz Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums būs laikā ierobežots.
Tagad daļa eiroskeptiķu uzstāj, ka ES jāpamet bez vienošanās, taču Meja brīdinājusi, ka šis scenārijs radīs "ievērojamu ekonomisko šoku", un liels skaits deputātu viņai piekrīt.
Ja bezvienošanās "Breksits" šodien tiks noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par "Breksita" atlikšanu.
Ja Lielbritānijas parlaments izšķirsies par "Breksita" atlikšanu, tam vēl būs nepieciešama visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana.
