Francūžiem apnikuši "dzelteno vestu" protesti, cilvēki vēlas, lai tie beidzot beigtos

Līdz šim aptaujas pastāvīgi liecināja, ka liels vairākums francūžu atbalsta "dzelteno vestu" kustību, kas jau trīs mēnešus pēc kārtas katru sestdienu rīko protesta demonstrācijas Francijas pilsētu ielās.

Taču saskaņā ar radiostacijas "France Inter" un žurnāla "L'Express" aptauju šobrīd 55% francūžu vēlas, lai "dzeltenās vestes" pārtrauktu savus iknedēļas protestus.

Kopš gadu mijas arī protestētāju skaits ielās pastāvīgi sarucis.

Saskaņā ar varasiestāžu aplēsēm pagājušajā sestdienā, kas bija jau 15.nedēļas nogale pēc kārtas, kurā tiek rīkoti "dzelteno vestu" protesti, ielās izgāja tikai 47 000 cilvēku, tostarp 5800 Parīzē un 3000 Klermonferānā.

Lai gan vairāki cilvēki tikuši aizturēti un vietām izcēlās sporādiskas sadursmes starp protestētājiem un policiju, visumā pagājušā sestdiena aizritēja mierīgi.

Atbalsta krišanās "dzelteno vestu" kustībai saistīta ar vardarbību un antisemītiskajiem incidentiem demonstrāciju laikā.

Radies arī iespaids, ka kreiso un labējo ekstrēmistu klātbūtne "dzelteno vestu" protestos kļuvusi proporcionāli lielāka.

Tajā pašā laikā prezidenta Emanuela Makrona popularitāte, kas "dzelteno vestu" protestu sākumā novembrī sasniedza vēsturiski zemāko punktu, sākusi atkal pakāpeniski augt.

"France Inter" un žurnāla "L'Express" aptaujā 32% respondentu izteikušies, ka Makrons ir "labs prezidents", un tas ir aptuveni tikpat daudz kā pirms "dzelteni vestu" protestu kustības sākuma.

Makrons pēdējo nedēļu laikā centies atgūt iniciatīvu savās rokās un stundām ilgi aizvadījis debatējot ar vietējo municipalitāšu mēriem visā valstī.

Sestdien viņš 14 stundas aizvadīja ikgadējā Parīzes lauksaimniecības gadatirgū, un tā bija pirmā reize kopš protestu kustības sākuma, kad prezidents izgāja sabiedrībā.

Lai gan bija dzirdami atsevišķi izsaucieni "Makron, atkāpies", Elizejas pils saimniekam ejot caur izstādes apmeklētāju pūli, vairums publikas viņa iznācienu, šķiet, novērtēja atzinīgi.