Itālija stieg parādos un draud izraisīt krīzi

Šī ir pirmā reize, kad komisija atmet atpakaļ kādas Eiropas Savienības valsts budžeta projektu. Romai līdz 13. novembrim jāiesniedz jauns piedāvājums, un Eiropas Komisija 21. novembrī lems par šo un pārējo dalībvalstu budžeta projektiem.
Itālijas populistu valdības projekts, cerot uz ekonomikas izaugsmi, paredzēja palielināt valsts izdevumus un pārtraukt pēdējo gadu taupības pasākumus, neraugoties uz brīdinājumu par budžeta deficītu.

Deficīts nākamgad veidotu 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), krietni pārsniedzot 0,8%, ko prognozēja iepriekšējā valdība. Ir padomāts par pabalstiem nabadzīgajiem un bezdarbniekiem, plānots samazināt nodokļus, bet reformas nav paredzētas. Eiropas Komisija norāda, ka nepieciešams samazināt budžeta deficītu, lai sāktu mazināt Itālijas parādsaistības, kas jau tagad pārsniedz 130% no IKP un ir krietni virs Eiropas Savienības noteiktās 60% robežas.
Itālijas valsts parāds ir otrs lielākais blokā pēc Grieķijas. Tikai parāda apkalpošanas izmaksas ir līdzvērtīgas Itālijas izdevumiem izglītībai, kas ir 65 miljardi eiro gadā – apmēram 1000 eiro uz vienu pilsoni.

Valsts parādzīmju reitings aģentūras "Moody’s" vērtējumā tagad ir mazliet virs junk – šādi apzīmē ļoti riskantus vērtspapīrus. Kopš maija kredīti Itālijā kļūst aizvien dārgāki. Itālijas finanšu ministrs Džovanni Trija sola izskaidrot Eiropas Komisijai savas valsts nostāju, tomēr paudis, ka Itālija neatkāpsies no tēriņu palielināšanas, kas nodrošināšot ekonomikas pieaugumu.
Pēc viņa vārdiem, Itālijai nebūs “ne kompromisa, ne konflikta” ar Eiropas Komisiju. Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisi arī ir nepiekāpīgs: “Mēs nevedam sarunas. Mēs nediskutējam. Noteikumi ir noteikumi.”