Vēlēšanu dienā Afganistānā nogalināti un ievainoti teju 170 cilvēki

Pašnāvnieka sarīkotā eksplozijā vēlēšanu centrā Kabulā nogalināti 15, bet ievainoti 20 cilvēki, līdz ar to kopējais nogalināto skaits vēlēšanu dienā galvaspilsētā pieaudzis līdz 19, bet ievainoto pietuvojies 100.

Kondozā trāpot vairāk nekā 20 raķetēm, nogalināti trīs, bet ievainoti 39 cilvēki.

Astoņos sprādzienos Nangarharas provincē nogalināti vismaz divi cilvēki un pieci ievainoti, bet Takharas provincē vismaz viens cilvēks nogalināts un astoņi ievainoti, kad viņu mājai trāpījusi raķete.

Vismaz trīs afgāņu karavīri zaudējuši dzīvību, kad viņiem Govras provincē uzbrukts no slēpņa.

Neraugoties uz vardarbību un talibu brīdinājumiem, ka balsošana ir "ļauns process", vēlētāju aktivitāte ir augsta.

Šīs Afganistānā ir trešās parlamenta vēlēšanas kopš talibu režīma gāšanas 2001.gadā. Tām vajadzēja notikt jau 2015.gadā, kad beidzās pašreizējā parlamenta sasaukuma pilnvaru termiņš.

Taču vēlēšanas nācās atlikt uz trīsarpus gadiem, kamēr norisinājās asas debates par vēlēšanu sistēmas reformām, kas sākās pēc politiskā strupceļa, kādā valsts nonāca pēc 2014.gada prezidenta vēlēšanām.

Bija nepieciešama ASV iejaukšanās, lai novērstu pilsoņkara draudus un izveidotu pašreizējo nacionālās vienotības valdību, Ašrafam Ghani ieņemot prezidenta amatu, bet viņa galvenajam sāncensim Abdullam Abdullam kļūstot par "augstāko izpildvaras amatpersonu" jeb faktisko premjerministru.

Abas puses piekrita visaptverošai vēlēšanu sistēmas maiņai, un šodienas vēlēšanas uzskatāmas par pārbaudījumu gan jaunās sistēmas dzīvotspējai, gan daudz kritizētās vēlēšanu komisijas spējām sarīkot brīvas un godīgas vēlēšanas.

Afganistānas spēja sarīkot parlamenta vēlēšanas lielā mērā varētu liecināt arī par tās spēju sarīkot nākamā gada aprīlī gaidāmās prezidenta vēlēšanas.

Vienlaikus vēlēšanas ir pārbaudījums arī Afganistānas armijai un policijai, kurai nākas pielikt arvien lielākas pūles cīņā ar talibu nemierniekiem, kuru uzbrukumu skaits un mērogi šogad īpaši pieauguši.