Karalieni izliks no Bakingemas pils - uz remonta laiku

Darbi sākās pērn aprīlī, visu pabeigt paredzēts līdz 2027. gadam. Pilnībā nomainīs elektroinstalāciju, kas ir tik novecojusi, ka var notikt īssavienojums, izraisot ugunsgrēku. Plānota arī apkures sistēmas nomaiņa, kas citādi var plīst un applūdināt pili. Izmaksas novērtētas par 400 miljoniem eiro.

Par pajumti nav jāraizējas

Remontu veiks, pēc iespējas netraucējot 92 gadus vecajai karalienei un viņas vīram princim Filipam (97). Tomēr uz diviem gadiem viņiem būs jāpamet apartamenti pils ziemeļu spārnā.
“Karaliene ir ļoti pragmatiska sieviete, un viņa grib pēc iespējas ilgāk palikt pilī,” stāsta avots galmā. “Viņa pati teica: dodiet man ziņu, kad gribēsiet, lai es pārceļos.”

Karaļpārim par pajumti nav jāraizējas, jo vēl ir Vindzoras pils kā oficiālā lauku rezidence, Skotijā, Edinburgā – Holirūdhausas pils un Ziemeļīrijā – Hilsboro pils.

Augstus viesus un tūristus uzņems

Pils teritorijā ierīko pagaidu telpas 200 būvnieku. Pašlaik ir nomainīti trīs kilometri vadu un tiek atbrīvots austrumu spārns ar oficiālo fasādi, kur no balkona pavalstniekus tradicionāli sveic karaliskā ģimene.

Uz laiku no austrumu spārna izliks karalienes bērnu, princeses Annas, prinča Endrū un prinča Edvarda birojus. Pēdējais nesen kopā ar kundzi, Veseksas grāfieni Sofiju viesojās Latvijā.
Troņmantiniekam, Velsas princim Čārlzam gan nekur nav jāpārceļas, viņa Londonas rezidence ir kaimiņos pilij Klarenshausā.

Pils joprojām ir un būs atvērta oficiālām vizītēm, tradicionālajiem sarīkojumiem un tūristiem, tā nebūs ieskauta sastatnēs. Karaliskās rezidences administrators Tonijs Džonstons-Berts norāda, ka ieguldītā nauda ļaus izvairīties no daudz dārgākām katastrofām nākotnē.

Kara laikā pili nepameta

Veselu pusgadu no austrumu spārna izvedīs milzīgas vērtības – 200 istabās atrodas ap 3000 mākslas un antikvāro vērtību, gan gleznas un statuetes, gan mēbeles, pulksteņi un svečturi. Šo to izliks publiskai apskatei citās pilīs, bet 150 mākslas priekšmetu atgriezīsies Karaliskajā paviljonā Braitonā Anglijas dienvidu piekrastē.

Bakingemas pili uzcēla 1703. gadā Bakingemas hercogs kā privātu rezidenci, bet 1761. gadā to iegādājās karalis Džordžs III. Par karalisko rezidenci šo pili 1837. gadā padarīja karaliene Viktorija, viņas laikā arī piebūvēja austrumu spārnu.

Dramatiskus brīžus pils piedzīvoja Otrā pasaules kara laikā, kad vācieši to bombardēja deviņas reizes. 1940. gadā bumba sagrāva pils kapelu. Par spīti briesmām karaliskā ģimene Londonu nepameta un atradās pilī, pat bumbām krītot.