FOTO: liels un simbolisks notikums Černobiļā, kuras avarējušais reaktors un apkārtne mainījusies līdz nepazīšanai
Pagājušajā nedēļā Černobiļā, kur pirms trim gadu desmitiem notika cilvēces vēsturē nopietnākā kodolkatastrofa, uzstādīti saules paneļi. Atjaunojamās un videi draudzīgās enerģijas paneļi slejas turpat līdzās avarējušajam reaktoram, kuru nu kādu laiku jau klāj sarkofāgs, kas pasargā apkārtējo pasauli no radiācijas noplūdes.
Černobiļā līdzās avarējušajam kodolreaktoram atklāj atjaunojamās enerģijas parku
Aģentūra "Reuters" vēstī, ka 3800 saules paneļi varēs sagādāt elektroenerģiju 2000 dzīvokļiem.
"Tas nav tikai vēl viens parasts saules panelis," sacīja šī projekta atbildīgais Evhens Varjagins, norādot, ka nedrīkst par zemu novērtēt šī projekta simbolismu.
Šis projekts, kurš īstenots, sadarbojoties Ukrainas uzņēmuma "Rodina" un Vācijas "Enerparc AG", izmaksājis aptuveni vienu miljonu eiro.
Zīmīgi, ka tā ir pirmā reize kopš 2000. gada, kad aizliegtajā zonā atsākts ražot enerģiju.
2000. gads bija brīdis, kad Černobiļas atomelektrostacija pilnībā pārtrauca darbu. Tās vadītājs Valērijs Seida sacīja - šķitis, ka šajā vietā enerģija vairs netiks ražota nekad, tomēr tagad "mēs redzam jaunus iedīgļus, aizvien sīkus, vājus, tomēr tas ir ļoti iepriecinoši."
Unikāli un vēsturiski kadri - Černobiļa laiku lokos
Černobiļas AES katastrofa bija 1986. gada 26. aprīlī notikusī kodolkatastrofa Černobiļas AES, Ukrainas PSR (tagadējā Ukrainas teritorijā), PSRS. Tā tiek ...
Radiāciju iesloga sarkofāgs
2016.gadā, 30 gadus pēc katastrofas, pār ceturto kodolreaktoru pārklāts sarkofāgs, lai garantētu nākamo paaudžu eiropiešu drošību un ieslodzītu nāvējošo radiāciju.
Par sarkofāgu dēvētās būves augstums ir 108 metri, un tā ir augstāka par Ņujorkas Brīvības statuju. Milzīgā velve sver 36 000 tonnu, un tas ir trīs reizes vairāk nekā Parīzes Eifeļa torņa svars.
2,1 miljardu eiro vērtā konstrukcija, kuras būvniecību sponsorēja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, uzstādīta virs vecā pārsega, kuru padomju dienesti uzbūvēja lielā steigā uzreiz pēc katastrofas.
Jaunais sarkofāgs vēl ir jāaprīko ar radiācijas kontroles iekārtām, kā arī gaisa ventilācijas un ugunsdrošības sistēmām. Paredzēts, ka tās sāks darboties līdz 2017.gada beigām.
30 gadus vēlāk - populārs tūrisma objekts
Laika gaitā drūmā "aizliegtā" 30 kilometru zona kļuva par savdabīgu tūrisma objektu, kuru apskatīti ik dienas dodas simtiem cilvēku.
Lai tiktu iekšā spocīgajā teritorijā, atliek vien sazināties ar kādu no tūrisma kompānijām un, šķiroties no dažiem desmitiem dolāru grupu tūrē, vai mazliet vairāk privātajā tūrē, doties ceļā. Spriežot pēc ierakstiem sociālajos tīklos, laika gaitā šo iespēju steidza izmantot arī daudzi asāku piedzīvojumu meklētāji no Latvijas.
Jau vēstījām, ka arī tautieši Māra un Dmitrijs ar portālu Jauns.lv padalījās iespaidiem par redzēto tur.
Pāris atklāja, ka sākumā gan bažījušies par savu drošību, taču tas viņus nav atturējis no unikālā ceļojuma: "Šaubas pirms brauciena, protams, bija, taču visa iegūtā informācija liecināja par pilnīgu drošību. Uzzinājām, ka pavadot vienu dienu Černobiļas slēgtajā zonā, cilvēks uzņem tikpat lielu radiācijas devu kā divu stundu ilgā lidojumā ar lidmašīnu. Tātad, var apgalvot, ka ceļošana ar lidmašīnu ir tikpat kaitīga!" smej Māra.
Uz vietas, bail neesot bijis, taču spocīga sajūta abus pavadījusi visu ceļojuma laiku.
Ceļojuma laikā laulāto pāri izbrīnījusi vietējā attīstītā tūrisma industrija. Netālu no radiācijas zonas esot divas viesnīcas un muzejs, kā arī regulāri kursē tūristu autobusi. "Pilnīga pamestības sajūta tur nemaz nav. Bez pavadošās personas slēgtajā zonā gan nevienu neielaiž. Tūristiem vienmēr jābūt gida pavadībā. Gids zina, kurās vietās ir droši uzturēties, un no kurām ļoti ātri jāiet prom. Ļoti ātri bija jābrauc cauri vienu no mežiem, kā arī pie paša reaktora ilgstoši uzturēties nav ieteicams. Ja ievēro šos noteikumus, tad viss ir kārtībā," stāsta Dmitrijs.
