Itālijas vicepremjers noraida EK pārmetumus par budžeta deficītu

"Mēs paredzējām, ka Briselei šis budžets nepatiks," di Majo sacīja žurnālistiem Romā, piebilstot, ka "plāna "B" nav".

Viņš sacīja, ka budžets nav domāts, lai provocētu Briseli vai finanšu tirgus, bet lai labotu ekonomisko "netaisnību", kas nodarīta itāļiem.

EK vēstulē Itālijai piektdien brīdināja, ka Itālijas budžeta deficīta plāni nākamajiem trim gadiem ir ar "ievērojamu novirzi" no vienošanās, kas iepriekš tika panākta ar pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Vēstule tika nodota atklātībai dažas stundas pēc tam, kad Itālijas populistu valdība piektdien bija publiskojusi parādsaistību un budžeta deficīta plānus nākamajiem trim gadiem. Šie plāni paredz nākamgad palielināt valsts budžeta deficītu, un šāds lēmums jau izraisījis ES neapmierinātību un satraukumu finanšu tirgos.

Valdības iecere paredz, ka budžeta deficīts nākamgad pieaugs līdz 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 1,8% šogad. 2020. un 2021.gadā tam vajadzētu samazināties līdz attiecīgi 2,1% un 1,8%.

Papildu valsts izdevumiem vajadzētu palielināt Itālijas ekonomikas izaugsmi šogad līdz 1,5%, nākamgad - līdz 1,6%, bet 2019.-2021.gadā tā veidos 1,4%. Analītiķi norāda, ka šīs ir ļoti optimistiskas prognozes, salīdzinot ar citu institūciju aplēsēm.

"Itālijas pārskatītie budžeta mērķrādītāji pēc pirmā iespaida norāda uz ievērojamu novirzi no fiskālā kursa, kuru ieteica [ES dalībvalstis]," vēstulē Itālijas ekonomikas ministram Džovanni Trijam rakstīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis un ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī.

"Tādējādi tas ir nopietnu bažu avots," viņi piebilda.

"Mēs atzīmējam valdības nodomu [...] novirzīties no iepriekš paziņotā konverģences kursa uz Itālijas vidēja termiņa mērķi – strukturālā ziņā sabalansētu budžetu," teikts šajā vēstulē.