Zaharčenko nav vienīgais separātistu līderis, kurš gājis bojā bumbas sprādzienā
Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas pārstāvji Aleksandra Zaharčenko nogalināšanā apsūdzējuši Kijevu.
Doņeckā nogalināts prokrievisko kaujinieku vadonis Zaharčenko
Zaharčenko, kurš vadīja pašpasludināto Doņeckas tautas republiku kopš 2014. gada, sprādzienā Doņeckas centrā guva smagus ievainojumus un mira.
Eksplozija notikusi pie "Separ" kafejnīcas, kas atrodas pāris simtu metru attālumā no Zaharčenko rezidences.
Separātistu līderis nomiris slimnīcā no gūtajām traumām.
Pašreizējais pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas prezidents Dmitrijs Trapezņikovs apgalvo: "Saskaņā ar provizoriskiem datiem joprojām notiek izmeklēšana, un republikā pastiprināti visi drošības pasākumi. Slēgtas visas robežas, un ir aizturēti vairāki cilvēki. Viņi jau apstiprinājuši, ka tā bija Ukrainas rīkota sabotāža."
"Ir sagaidāmas provokācijas. Mēs zinām par ukraiņu plāniem, esam novērojuši bruņumašīnu kustību palielināšanos un reģistrējuši pārkāpumus. Mēs turpinām kontrolēt situāciju," viņš turpina.
Vismaz pieci citi vadošie separātistu komandieri miruši neizskaidrotos nāves apstākļos, kas nav saistīti ar kaujām frontes līnijās Separātistu vadība šajās nāvēs apsūdzējusi Ukrainu, kamēr Kijeva apgalvo, ka komandieri tikuši nogalināta sakarā ar iekšējām tīrīšanām.
Ukrainas Drošības dienests (UDD) pārstāvis pieļāva arī iespēju, ka no odiozā Zaharčenko varētu būt atbrīvojušies Krievijas drošības dienesti, jo viņš tiem sācis traucēt.
Liftā uzspridzina Motorolu
2016. gada 16. oktobrī Doņeckā tika uzspridzinātas arī prokrievisko kaujinieku līderis Pavlovs, kurš plašāk bija zināms ar iesauku Motorola.
Doņeckā nogalināts kaujinieku līderis Motorola
Viņš gāja bojā pēc tam, kad eksplodēja ēkas liftā ievietots spridzeklis. Pavlovs Donbasā vadīja bataljonu "Sparta" un bija viens no nozīmīgākajiem kaujinieku komandieriem. Toreiz, reaģējot uz notikušo, pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas līderis Aleksandrs Zaharčenko paziņoja, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko "ir pārkāpis pamieru un pieteicis karu".
Cilvēki Doņeckā atvadās no Motorolas
Cilvēki Doņeckā atvadās no Motorolas, kurš svētdien, 16.oktobrī, gāja bojā sprādzienā.
Kāds "Spartas" kaujinieks arī atklāja, ka bojā gājis arī Pavlova miesassargs. Bataljona kaujinieki izteicās, ka sprādzienu sarīkojuši "Ukrainas dienesti, vai arī kāds no viņiem". Ziņoja arī par to, ka Pavlovam jūnijā jau bija izdevies izdzīvot slepkavības mēģinājumā.
Sprādzienā iet bojā Givi
2017. gada 8. februārī bumbas sprādzienā Austrumukrainā gāja bojā promaskavisko kaujinieku komandieris Mihails Tolstihs, kurš plašāk bija zināms ar iesauku Givi.
Tolstihs vadīja pašpasludinātās "Doņeckas tautas republikas" (DTR) bataljonu "Somālija".
"Tolstiha kabinetā Doņeckas priekšpilsētā nogranda sprādziens un sākās ugunsgrēks. Givi tobrīd atradās darbavietā," atklāja informācijas avots.
Tolstiha nāvi apstiprināja arī kaujinieku vadība. DTR "Aizsardzības ministrija" paziņoja, ka "terorakts" sarīkots 6:02.
DTR "prokuratūra" tikmēr paziņoja, ka sprādzienu esot sarīkojusi "Ukrainas diversantu grupa".
Atentāti pret Doņeckas un Luhanskas teroristu līderiem nav nekāds retums. Teroristi tradicionāli uzbrukumos vainojuši Ukrainas drošības un aizsardzības struktūras.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
