Par izolētību cietumā Breivīks draud sūdzēties Cilvēktiesību tiesā. Viņa kameras FOTO
Norvēģijā par masu slepkavībām notiesātais Anderss Bērings-Breivīks ir gatavs vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), lai tiktu pārtraukta viņa turēšana izolācijā, paziņojis ieslodzītā advokāts.
Notiesātais tiek turēts nošķirts no citiem ieslodzītajiem stingra drošības režīma cietumā Šīenā Norvēģijas dienvidaustrumos, kur viņš izcieš 21 gadu ilgu cietumsodu. "Ja mums nāksies, mēs vērsīsimies (..) Eiropas Cilvēktiesību tiesā," aģentūrai AFP atklāja Bēringa-Breivīka advokāts Eisteins Storvīks.
"Izolācija ir slikti ietekmējusi viņa psiholoģisko veselību," paziņoja advokāts. "Mācības ir viena no svarīgākajām lietām, ko darīt [cietumā], un viņš to tagad ir pārtraucis, un es jūtu, ka tā ir pazīme, ka izolācijai ir bijusi negatīva [ietekme] uz viņa psiholoģisko veselību," skaidroja Storvīks.
Norvēģijas Ģenerālprokuratūras Oslo rajona tiesā trešdien iesniegtā dokumentā ir norādīts, ka Bēringam-Breivīkam ir pieejamas trīs kameras - dzīvošanai, mācībām un treniņiem. Viņam ir nodrošināta piekļuve arī televizoram, datoram bez interneta pieslēguma un spēļu konsolei. Ieslodzītajam ir iespējas gatavot sev ēdienu un mazgāt veļu. Lai arī Bērings-Breivīks nevar kontaktēties ar citiem ieslodzītajiem, viņš var sarunāties ar cietumsargiem un pārējo personālu.
Ģenerālprokuratūra uzsvēra, ka ieslodzītā apstākļi cietumā pilnībā atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasībām. Notiesātais sūdzējies par viņa korespondences ierobežošanu, bet Ģenerālprokuratūra atklājusi, kas tas ir nepieciešams, lai novērstu masu slepkavas centienus izveidot labējo teroristu tīklu.
Tā izskatās cietumā, kurā mīt masu slepkava Anderss Bērings Breivīks
Bērings-Breivīks ir iesniedzis sūdzību par apstākļiem cietumā Norvēģijas tiesā, un šī prāva aiz slēgtām durvīm notiks no 15. līdz 18.martam Šīenas cietuma sporta zālē. Tiesa noklausīsies astoņus lieciniekus, un Bēringam-Breivīkam tiks dotas trīsarpus stundas izskaidrot savus ieslodzījuma apstākļus.
2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus, no kuriem jaunākā nule kā bija nosvinējusi 14.dzimšanas dienu.
2012.gada 24.augustā Oslo tiesa atzina Bēringu-Breivīku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.
Tiesas pieci tiesneši vienbalsīgi Bēringu-Breivīku atzina par pieskaitāmu, uz ko bija uzstājis arī viņš pats, lai gan prokuratūra lūdza atzīt viņu par psihiski slimu un nozīmēt piespiedu ārstēšanu slēgta tipa iestādē.
