Spānijas premjers piemin basku separātistu ETA upurus

"Tagad, kad ETA ir beidzot paziņojusi par savu pazušanu, mūsu pirmajām domām ir jābūt par upuriem, par viņiem visiem bez izņēmuma, bez nošķiršanas," uzrunā pavēstīja Rahojs.

Vienlaikus viņš brīdināja, ka ETA pašlikvidēšanās nenozīmē, ka tās bēguļojošie biedri tagad ir drošībā.

"Tiesāšana turpināsies," viņš sacīja. "Nebūs nesodāmības" par bijušo ETA locekļu pastrādātajiem noziegumiem.

ETA ceturtdien paziņoja, ka pilnībā pārtraucis savu bruņoto kampaņu un politiskos centienus izveidot neatkarīgu basku valsti.

Grupējums, kas savas darbības sešdesmit gados nogalinājis vairāk nekā 850 cilvēkus, atklātā vēstulē baskiem paziņojis, ka "pilnībā izformējis visas savas struktūras" un vairs nepaudīs politiskus viedokļus un neatbalstīs iniciatīvas.

Vēstule tika publiskota basku ziņu vietnē "naiz.eus", bet tās saturs jau trešdien daļēji tika nopludināts medijiem.

Bijušie ETA kaujinieki turpinās censties panākt "vienotas, neatkarīgas, sociālistiskas, basku valodā runājošas un nepatriarhālas Basku valsts" izveidošanu, bet darīs to ārpus ETA, norādīts vēstulē.

Organizācija ETA ("Euskadi Ta Askatasuna") jeb "Basku dzimtene un brīvība" tika dibināta 1959.gadā ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikā ar mērķi nodibināt neatkarīgu basku valsti Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos.

1968.gadā ETA veica pirmo plānoto slepkavību, bet pasaules uzmanību grupējums sev piesaistīja 1973.gadā, nogalinot Franko izraudzīto pēcteci premjerministru Luisu Karrero-Blanko.

2011.gada oktobrī ETA paziņoja, ka izbeidz četras desmitgades ilgušo bruņoto cīņu, un kopš tā laika centās panākt sarunas ar Spāniju un Franciju par ETA pašlikvidēšanos apmaiņā pret abu valstu cietumos esošo aptuveni 350 kaujinieku amnestiju.