Baltkrievija skeptiska par Ukrainas miera sarunu pārcelšanu uz Kazahstānu

Baltkrievija "atšķirībā no citiem netiecas pēc samierinātāja lauriem", paziņojumā ziņu aģentūrai "The Associated Press" norādīja Makejs, piebilstot, ka sarunu pārcelšana neko nemainīs.

"Sarunu norises vieta diez vai ir no svara," norādīja ministrs. "Sarunas par Ukrainu var pat pārcelt uz Antarktīdu, ja būtu pārliecība par to panākumiem."

Lai sarunām būtu sekmes, ir svarīgi, lai visas konflikta puses no tiesas gribētu apturēt asinsizliešanu, viņš piebilda.

Baltkrievijā notikušas vairākas sarunu kārtas par Donbasa konflikta atrisināšanu.

2015.gadā Minskā ar Vācijas un Francijas starpniecību tika parakstīta vienošanās, un tās rezultātā izdevās ierobežot karadarbību.

Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs ceturtdien atzina, ka sarunas Minskā nonākušas strupceļā un piedāvāja Donbasa miera sarunas turpmāk rīkot viņa vadītajā valstī.

Nazarbajevs sacīja, ka apspriedis šo jautājumu vizītes gaitā ASV ar Savienoto Valstu prezidentu Donaldu Trampu un ka Tramps ierosinājis sarunas pārcelt uz citu vietu.

Lūgts komentēt Kazahstānas un Baltkrievijas paziņojums, Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja - primāri svarīga ir pieturēšanās pie Minskas līgumiem, bet sarunu norises vieta ir mazsvarīga.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.