Putins Ļeņina mūmiju salīdzina ar svēto pīšļiem

Ar savām atziņām Putins nācis klajā intervijā filmā "Valāma", kas vēsta par Krievijas ziemeļu vissenāko klosteri, kas atrodas Karēlijā. Pēc Putina vārdiem, ticība stiprinājusi valsti “pavisam briesmīgajos reliģijas vajāšanas gados”, bet “vienlaikus radīta jauna reliģija”.

“Varbūt es tagad pateikšu ko tādu, kas kādam var arī nepatikt, bet es teikšu tā, kā domāju… Komunistiskā ideoloģija, tā ir ļoti radniecīga kristietībai, patiesībā – brīvība, vienlīdzība, brālība, taisnīgums – tas viss ir ielikts svētajos rakstos, tas viss tur ir,” klāsta bijušais čekists.

Viņš nepiemin, ka kopumā pasaulē uz komunisma altāra upurēti aptuveni 100 miljoni cilvēku, brīvības vietā bija slēgtas robežas, aizliegta privātā iniciatīva un paredzēts bargs sods par varas kritiku.   

Komunistu attieksmi pret Ļeņinu Putins pielīdzina svēto pīšļu godināšanai baznīcā un komunisma cēlāja kodeksu – primitīvam izvilkumam no Bībeles, ko toreizējā vara pielāgojusi savai ideoloģijai.  

Krievijā joprojām liela daļa godina svēto līķi Sarkanajā laukumā – rudenī "Levadas centra" aptaujā pret Ļeņina apbedīšanu iestājās 41% aptaujāto. Arī Krievijas valdība komunistiem par prieku noraidījusi šādu likumprojektu.

Krievijas vēsturnieks, Ļeņina biogrāfs Anatolijs Latiševs paudis: “Ja mēs zinātu par Ļeņinu visu patiesību, tad visi viņa pieminekļi jau sen būtu izgāztuvē!” Vēsturnieks ir pētījis slēgtos Valsts drošības komitejas arhīvus: “Es sēdēju no rīta līdz vakaram, un man mati cēlās stāvus.”

Visa cita starpā Ļeņinam bija īpašs naids pret pareizticību. 1919. gadā viņš izteica ideju pareizticību Krievijā nomainīt pret katolicismu, tomēr drīz vien sāka cīņu pret visām reliģijām.
Tajā pašā 1919. gadā Ļeņins čekas priekšniekam Feliksam Džeržinskim rakstīja: “Nepieciešams pēc iespējas ātrāk darīt galu reliģijai un popiem. Popi jāarestē kā kontrrevolucionāri un sabotieri, viņus bez žēlastības visaptveroši nošaujot. Un pēc iespējas vairāk. Baznīcas jāslēdz, jāaizzīmogo un jāpārvērš par noliktavām.”