"Izvarošana te bija sistēma" - Norvēģiju satriec ziņas par notikušo nomaļā ciematā ziemeļos

Izmeklēšana turpinājās vairāk nekā gadu. Policijas rīcībā bija nonākušas ziņas par vairāk nekā 150 noziegumiem, kuri Tisfordā izdarīti vairāku desmitu gadu laikā, vēstī Meduza.io. Izmeklēšana sākta pēc vairākām publikācijām presē: cietušie ne reizi vien centās pievērst varas iestāžu uzmanību, taču viņiem tas ilgu laiku nebija izdevies.

Tisforda (Tysfjord) ir mazs ciematiņš Ziemeļnorvēģijā, Lapzemē, un šeit dzīvo apmēram 2000 cilvēku, no kuriem vairāki simti ir sāmi.

Izmeklēšana saistībā ar seksuālo vardarbību Tisfordā sākās pēc publikācijas žurnālā “VG Helg” (VG ir viens no lielākajiem Norvēģijas tabloīdiem) 2016. gada jūnijā. Žurnālā tika atklāti 11 cilvēku pieredzes stāsti par piedzīvoto seksuālo vardarbību. Tika identificēti arī 30 iespējamie noziedznieki.

Kāda sieviete (viņa intervēta ar mainītu vārdu – Līva) atklāj, ka viņu seksuāli izmantojis pašas tēvs, kurš lietojis alkoholu, sitis viņu un arī citus bērnus. Kad Līva vēl bija pusaudze, tēvs par vardarbību pret viņu un citām meitenām nonāca cietumā. Taču tas Līvu nepasargāja – viņu seksuāli izmantoja citi vīrieši, teikts publikācijā.  

Šajā pašā publikācijā teikts, ka vairāki Tisfordas iedzīvotāji ne reizi vien centušies pievērst varas iestāžu uzmanību sistemātiskajai seksuālajai vardarbībai. 2007. gadā kāda ģimene uzrakstīja pat vēstuli Norvēģijas premjeram Jensam Stoltenbergam (patlaban viņš ir NATO ģenerālsekretārs), taču valdība šo lietu “pārvirzīja” uz vietējās varas kompetenci. Rezultātā Tisfordā tika atvērta krīzes telefona līnija, uz kuru gan daudzi, pēc pašu teiktā, tā arī nepiezvanīja, jo baidījās izdzirdēt pazīstama cilvēka balsi.

“Visi upuri runā par kaunu, par sāpēm, par nopietnām traumām. Par pieaugušajiem, kuri nav iejaukušies. Un par uzticību – pret visiem, izņemot viņus,” rakstīja “VG Helg”. Viena no cietušajām ir teikusi, ka vairāki pieaugušie “vairāk domāja par savu reputāciju, nevis par savu bērnu veselību.”

Pēc šā materiāla publicēšanas Norvēģijas policija sāka nevis parastu izmeklēšanu, bet gan vērienīgu projektu. Tā uzdevumos ietilpa gan šo noziegumu izmeklēšana, gan turpmāka vardarbības novēršana, gan arī tika strādāts pie tā, lai panāktu lielāku iedzīvotāju uzticēšanos likumsargiem un vietējai varai.

Beigu beigās, 2017. gada novembra pēdējās dienās, tika publicēts policijas ziņojums ar rezultātiem. Tajā minēts, ka saņemta informācija par 151 seksuāla rakstura noziegumu Tisfordā. To vidū – 43 izvarošanas, 40 seksuālo kontaktu gadījumi ar bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem, 16 gadījumi – ar 14-16 gadu veciem pusaudžiem. 

Policija uzsver, ka konkrētu vardarbības gadījumu ir bijis vairāk, taču vairākas epizodes, kur iesaistīti vieni un tie paši cilvēki, apvienotas vienā lietā.

Policijas darbinieki konstatējuši 82 cietušos (tostarp 13 vīrieši) un 92 aizdomās turamos (tostarp 3 sievietes). Vairāki cilvēki ir minēti gan upuru, gan arī aizdomās turamo sarakstā.

Cietušo vecums – no 4 līdz 75 gadiem. Tikai 39 gadījumos cietušie bija vecāki par 16 gadiem. Vairāk nekā 40 gadījumos runa ir par vardarbību pret bērniem, kuri jaunāki par 10 gadiem, 29 gadījumos upuri ir jaunāki par 14 gadiem. Aizdomās turamo vecums – no 10 līdz 80 gadiem. Lielākoties tie ir vīrieši. Visos gadījumos upuri un varmākas ir bijuši pazīstami. 

Lielākā daļa gadījumu attiecas uz notikušo pēdējos 20-30 gados (19 epizodes – pēdējos 2 gados), kaut arī pats senākais gadījums datējams ar 1953. gadu. Policija ir izanalizējusi arī lietas par 1997.-2016. gadu, šeit upuru skaits ir 144 cilvēki, aizdomās turētie – 122 cilvēki.

Vairākos desmitos lietu joprojām turpinās tiesas prāvas – vai arī tās tiks sāktas tuvākajā laikā. Liela daļa lietu arī izbeigtas – pirmām kārtām tāpēc, ka iestājies noilgums. Policijas ziņojumā vairākas reizes uzsvērta nepieciešamība novērst šādus noziegumus nākotnē – pirmām kārtām tāpēc, ka apmēram 60% aizdomās turēto joprojām dzīvo Tisfordā (60% upuru šo vietu ir pametuši). Policija tāpat arī uzsver, ka diemžēl ļoti maz izdevies parunāt ar bērniem – kaut arī tieši bērni visbiežāk bijuši noziegumu upuri.

Policija norāda, ka noziegumu novēršanā noteikti jāsadarbojas visām varas un valsts iestādēm un policijai. Kā liecina izmeklēšana, bieži vien par vardarbību zināja upuru radinieki, skolas darbinieki, aprūpes centru pārstāvji, ārsti, baznīcu kalpotāji, policijas darbinieki. Taču viņi diemžēl neziņoja...

Vairāk nekā divas trešdaļas cietušo un aizdomās turēto ir sāmu izcelsmes cilvēki. Policijā uzskata, ka neziņošanai noteikti ir bijis cēlonis sāmu tradicionālie uzskati par ģimeni un sāmu vēsturiski iesakņojusies neuzticēšanās varai. Nereti upuri baidījās, ka varas iestāžu iejaukšanās kaitēs viņu ģimenei vai sāmu sabiedrībai. Vairāki cietušie baidījās vērsties varas iestādēs, jo viņu izpratnē tā ir ģimenes nodošana. Liela nozīme ir arī reliģiskajam aspektam. Vairākos gadījumos izvarošana un tās izpratne vietējo iedzīvotāju vidū bija saistīta ar sāmu tradicionālajiem uzskatiem, šamanismu. Piemēram, viens no aizdomās turētajiem nosauca seksuālo aktu par iespēju sazināties ar saviem mirušajiem senčiem. 

Lai panāktu uzticēšanos un labu kontaktu ar vietējiem iedzīvotājiem (un spētu ar viņiem runāt par tādām lietām kā seksuālā vardarbība un incests), policijai vajadzēja vietējo sāmu organizāciju palīdzību, teikts ziņojumā. 

Vietējā sāmu kultūras centra direktors Larss Andreasens pavēstīja, ka “upuru klusēšana ir adekvāta tādai pašai varas iestāžu klusēšanai”. “Lietas būtība acīmredzot nav tur, ka ir problēmas ar sāmu kultūrā, bet gan tur, ka viņus neviens nav sadzirdējis,” viņš saka.

Policijas apgabala priekšniece Nurlana Tone Vangena atzīst, ka “līdz 2016. gada jūnijam policijas darbs nav bijis pietiekami labs”. Vangena atvainojusies, vienlaikus arī uzsverot, ka pēdējos gados Norvēģijas policija ir iemācījusies izmeklēt seksuāla rakstura noziegumus, taču “pēdējos 20-30 gados policisti ir strādājuši pavisam citos apstākļos”.