Hāgas tribunāls Ratko Mladičam piespriež mūža ieslodzījumu

Tiesa atzina Mladiča vainu desmit no 11 apsūdzībām, kas viņam izvirzītas saistībā ar Bosnijas kara laikā 90.gados notikušo nežēlīgo etniskās tīrīšanas operāciju, kā arī Srebrenicas slaktiņa vadīšanu.

ANO augstais cilvēktiesību komisārs Zeids Raads al Huseins, komentējot tribunāla spriedumu, norādīja, ka mūža ieslodzījumam jākalpo par brīdinājumu citiem kara noziedzniekiem un atgādinājumu, ka viņiem neizdosies izvairīties no tiesas.

"Visiem tiem, kas šodien pastrādā smagus starptautiskus noziegumus tik daudzās situācijās, vajadzētu baidīties no šī rezultāta," sacīja Zeids.

"Mladičs ir ļaunuma iemiesojums, un Mladiča tiesāšana ir iemiesojums tam, kas ir starptautiskā tiesa," viņš piebilda.

Mladičs notiesāts par genocīdu saistībā ar Srebrenicas asinspirts sarīkošanu. 1995.gadā serbu spēki pārņēma musulmaņu Srebrenicas anklāvu, kuru apsargāja viegli bruņotas nīderlandiešu vienības, kas neizrādīja nekādu pretestību. Vēlāk Srebrenicā tika noslepkavoti aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Šis slaktiņš tiek uzskatīts par smagāko kara noziegumu, kas Eiropā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.

Mladičs notiesāts arī par 44 mēnešus ilgušo Bosnijas galvaspilsētas Sarajevas aplenkumu, kura laikā gāja bojā 10 000 cilvēku.

Viņš netika atzīts par vainīgu genocīda pastrādāšanu pašvaldībās.

"Par šo noziegumu pastrādāšanu palāta piespriež Ratko Mladičam mūža ieslodzījumu," pavēstīja tiesnesis Alfonss Orī, piebilstot, ka pastrādātie noziegumi bijuši "vieni no šausminošākajiem, kādi zināmi cilvēcei".

"Apstākļi bija brutāli. Tie, kuri centās aizsargāt savas mājas, sastapās ar nežēlīgu spēku. Notika masu slepkavošana un daži upuri mira pēc piekaušanas. Daudzi no noziedzniekiem, kas sagūstīja Bosnijas musulmaņus, neizrādīja nekādu cieņu pret cilvēka dzīvību," sacīja Orī.

Par "Bosnijas miesnieku" iesauktā Mladiča lieta ir pēdējā ANO Starptautiskā kriminālnoziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) izskatāmā lieta, un tās spriedumu jau sen gaidīja desmitiem tūkstoši kara upuru reģionā. Nākamajā mēnesī tribunāls gatavojas savu darbu beigt.

Sarežģītā lieta tika izskatīta vairāk nekā piecus gadus, tajā liecināja teju 600 cilvēku un tika sniegti vairāk nekā 10 000 pierādījumu.

Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs sacīja, ka šis spriedums bijis iepriekš zināms, bet ir pārsūdzams.

Vučičs sacīja, ka "visi zinājuši, kāds būs spriedums", bet piebilda, ka viņam, kā prezidentam, nav tiesību komentēt pirmās instances spriedumu.

Viņš aicināja Serbijas iedzīvotājus "raudzīties nākotnē, domāt par miera un stabilitātes saglabāšanu reģionā, neslīgt asarās par pagātni, bet veidot citādāku un labāku nākotni".

Mladičs tika aizturēts 2011.gadā pēc 16 gadus ilgas bēguļošanas un kopš tā laika atrodas ieslodzījumā. Viņa tiesas process sākās 2012.gada maijā.

74 gadus vecais Mladičs bija apsūdzēts par genocīdu, cilvēku vajāšanu un iznīcināšanu, slepkavībām, deportācijām, necilvēcīgu rīcību un nežēlīgu izturēšanos, kas pastrādāta nolūkā "likvidēt vai uz visiem laikiem" aizvākt musulmaņus no plašām Bosnijas teritorijām, lai īstenotu sapni par Lielserbiju.

ICTY pagājušā gada martā par vainīgu genocīdā atzina bijušo Bosnijas serbu līderi Radovanu Karadžiču un piesprieda viņam 40 gadus cietumā.