Vairākums vāciešu nevēlais, lai Vācijā iebraukušie patvēruma meklētāji atved pie sevis arī ģimenes

Vairāk nekā 58% aptaujāto vāciešu neatbalsta ģimeņu apvienošanos, bet 42% ir ar to mierā, liecina otrdien publiskotais pētījums, kas veikts pēc laikraksta "Bild" pasūtījuma.
Imigrantiem, kam piešķirts pilns patvērums Vācijā, ir tiesības apvienoties ar saviem tuvākajiem ģimenes locekļiem, kā to nosaka Ženēvas konvencija.

"Bild" ziņo, ka pēdējos gados šādu ģimenes vīzu skaits ir pieaudzis. Vācija no 2015.gada janvāra līdz 2017.gada jūnijam izdevusi aptuveni 230 000 šādu vīzu.

Tomēr daudziem patvēruma meklētājiem Vācijā ir alternatīvais statuss, kas paredz mazākas tiesības nekā pilns patvērums. Tāds piemērots pat daudziem sīriešiem, ja vien viņi nevar pierādīt, ka konkrēti viņiem Sīrijā draud vajāšana.

2016.gada maijā Vācijas valdība nolēma līdz 2018.gada martam atlikt lēmumu pieņemšanu par ģimeņu apvienošanos personām ar alternatīvo statusu.

Vācijas kanclere Angela Merkele nesen izteicās, ka 2018.gadā, ja būs pārvēlēta kancleres amatā, pieņems lēmumus par ģimeņu apvienošanos tikai attiecībā uz konkrētām patvēruma meklētāju grupām.

"Bild" publiskotais pētījums liecina, ka pret patvēruma meklētāju ģimeņu apvienošanos vairāk iebilst sievietes nekā vīrieši un austrumvācieši nekā rietumvācieši.

Ideju par ģimeņu apvienošanos noraida 62,1% sieviešu un 54,5% vīriešu, 66,8% vāciešu no valsts austrumiem un 56,5% rietumvāciešu.

Skatoties pēc sadalījuma pa vecuma grupām, pret patvēruma meklētāju ģimeņu apvienošanos visvairāk iebilst vidēja vecuma vācieši.

Ievērojamas atšķirības vērojama arī respondentu sadalījumā pēc politiskās pārliecības.

Ģimeņu apvienošanos noraida 95,8% Vācijas labēji populistiskās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) atbalstītāju un 66,8% brīvo demokrātu (FDP) atbalstītāju.

Merkeles vadītā konservatīvā bloka (CDU/CSU) atbalstītāju vidū šī doma liekas netīkama 54,3%.

Zīmīgi, ka pret to iebilst arī 52,2% galēji kreisās partijas "Die Linke" ("Kreisie") atbalstītāju un 42,7% sociāldemokrātu vēlētāju.
Strauji tuvojoties 24.septembrī paredzētajām Vācijas Bundestāga vēlēšanām, imigrācijas jautājums var kļūt par izšķirošu faktoru Merkeles cīņā par kancleres amata saglabāšanu.