Vēsturisks atradums. Austrālijā atrasts "pasaulē vecākā" cirvja fragments. VIDEO
Austrālijā atrasta atlūza no pasaulē vecākā zināmā cirvja, kura vecums lēsts ap 50 000 gadu, trešdien paziņoja zinātnieki.
Īkšķa lieluma atlūza tika atrasta mazapdzīvotajā Kimberli reģionā Austrālijas rietumos. Domājams, ka cirvis izveidots pirms 50 000 gadiem, kad tur pirmoreiz parādījās cilvēki.
"Tas bez šaubām ir vecākais cirvis pasaulē," sacīja Sidnejas Universitātes pētnieks Pīters Hiskoks, kurš analizēja atrasto darbarīka fragmentu.
Fragments tika uziets arheoloģiskajos izrakumos 90.gados, taču tā vecums tika noteikts nesen ar jaunu tehnoloģiju palīdzību.
"Tas ir diezgan neliels fragments, kas nav daudz garāks par centimetru," teica Hiskoks. Ar digitālo mikroskopu tika noteikts, ka akmens šķembu apstrādājuši cilvēki.
Atlūzas vecums ir no 46 000 līdz 49 000 gadu. Pirmie cilvēki Austrālijā ieradušies pirms apmēram 50 000 gadu.
"Iespējams, ka tas ir vecākais cirvis, kāds ticis izveidots. Tas būtu izcils sasniegums, ja mēs atrastu pasaules pirmā cirvja fragmentu," norādīja Hiskoks. "Taču, visticamāk, tas nozīmē to, ka tas noticis līdz ar pirmo cilvēku ierašanos Austrālijā vai neilgi pēc tam."
"Tas, ka pirmo cilvēku parādīšanās sakrīt ar pirmo cirvju darināšanu, liecina par atjautību. Āfrikā netaisīja cirvjus, tos neradīja arī Tuvajos Austrumos. Tātad cilvēkiem, kuri devās prom no Āfrikas, nebija cirvju. Viņi ieradās Austrālijā un tur izgudroja šo tehnoloģiju. Tas liecina par novatorismu, spēju izgudrot," skaidro zinātnieks.
"Manuprāt, tas nozīmē, ka cirvjus izgudroja agrīnie iedzīvotāji, Austrālijas aborigēnu priekšteči," viņš secina.
Iepriekšējie zinātniskie atklājumi liecina, ka pirmie cirvji ar rokturiem pastāvējuši Japānā pirms 35 000 gadiem un citviet pasaulē tos sāka izmantot pēdējo 10 000 gadu laikā.
Austrālijā atrastais cirvis noasināts pret mīkstāku akmeni.
Raksts par atradumu publicēts akadēmiskajā žurnālā "Australian Archaeology".
