Eksperts: NATO būšot grūti aizstāvēt Baltiju, jo Putinam ir īpašs naids pret igauņiem
Rietumvalstīm būs grūti aizstāvēt savus Austrumeiropas sabiedrotos, ja tiem uzbruks Krievija. Īpaši tas attiecas uz Igauniju, jo Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir īpaši rēķini ar igauņiem. 2. pasaules kara laikā igauņu zemnieki nacistu nagos nodeva padomju diversantu – Putina tēvu.
„Visciešāk NATO un Eiropas Savienība ar Krieviju saskaras uz Narvas upes. Pie tam Igaunija un abas pārējās Baltijas valstis šobrīd ir visvieglāk ievainojamā alianses teritorija. Ja Krievija tai uzsāk uzbrukumu, tad Rietumvalstīm būs ļoti grūti azstāvēt sabiedrotos Eiropas Austrumos,” raksta vācu laikraksta „Die Welt” apskatnieks Gerhards Gnauks.
Kremļa attiecības ar Igauniju ietekmē divi faktori. Narvā 90% iedzīvotāju ir krievu, kuri konflikta rezultātā varētu pieslieties Maskavai. Un Igaunija ar Krieviju joprojām nav noslēgusi robežlīgumu.
Turklāt Putinam ir īpaši rēķini ar Igauniju. 2. pasaules kara laikā Krievijas prezidenta tēvs (arī Vladimirs Putins) karoja NKVD grupā, kura rīkoja diversijas ienaidnieka aizmugurē. Vienā šādā diversantu operācijas reizē Putinu-vecāko vāciešiem nodeva vietējie iedzīvotāji – igauņu zemnieki.
Par toreizējo diversantu neveiksmi Krievijas prezidents reiz stāstījis Maskavas presei: „Tēvu nozīmēja NKVD iznīcinātāju bataljonā, kas nodarbojās ar diversijām vācu karaspēka aizmugurē. Viņu grupā bija 28 cilvēku, viņu desantu izmeta pie Kingisepas, kur viņi paspēja uzspridzināt vilciena sastāvu ar bruņojumu. Tad viņiem beidzās pārtika, un viņi devās pēc palīdzības pie vietējiem iedzīvotājiem – igauņiem. Igauņi vispirms atnesa ēdienu, bet pēc tam viņus nodeva vāciešiem. Vācieši viņus ielenca. Tēvam izdevās izglābtiem, jo viņš noslēpās purvā”.
Pēc kara Putins-vecākais (1911-1999) strādāja par vagonbūves rūpnīcas apsargu, bet viņu visu mūžu mocīja kara laikā iegūtie ievainojumi.
