Pat sien pie gultas psihiatriskajā slimnīcā jeb - kā Krievijā izrēķinās ar Putina kritiķiem

Varasiestādes Voroņežā aizturēja un psihiatriskajā slimnīcā ievietoja opozīcijas aktīvistu, Demokrātiskās savienības biedru un laikraksta „Kramola” redaktoru Dmitriju Vorobjevski. 52 gadus vecais disidents tur pavadīja nedēļu, līdz 13.maijā tika atbrīvots (ar Krievijas tiesas lēmumu).

Čekistu lomu pilda dakteri

Pēc paša „pacienta” stāstītā, slimnīcā viņš vairākas stundas turēts piesiets pie gultas. Vorobjevskim veiktas injekcijas un dotas tabletes, bet ārsti neatklāj, kādi preparāti izmantoti.

“Man radās ļoti augsta pasūtījuma iespaids,” izsakoties par Vorobjevska aizturēšanu, norāda viņa advokāte Olga Gņezdilova. Slimnīcā Vorobjevska māsai un līdzgaitniekiem paskaidrots, ka viņš tur ievietots “pēc tiesas sprieduma”.

Līdzīgi notikumi pirms dažiem mēnešiem pieredzēti Rjazaņā, kur uz piespiedu psihiatrisko ekspertīzi nogādāja opozīcijas partijas „PARNAS” reģionālās nodaļas priekšsēdētājs Juriju Bogomolovu. Viņu atzina par veselu.

Protests pret cenām noved cietumā

Krievijā vai ik dienu tiesas priekšā stājas kāds varas nežēlastībā kritušais, un daudz tam nevajag. Pagājušā gada janvārī 35 gadus vecajam Tomskas apgabala iedzīvotājam Vadimam Tjumencevam piesprieda piecu gadu cietumsodu par “ekstrēmisma propagandu” internetā – šis pants aizstājis padomju laika pretpadomju aģitāciju.

Tjumencevs aicināja piedalīties protestos pret sabiedriskā transporta biļešu cenu paaugstināšanu, kritizēja Krievijas iebrukumu Ukrainā un nokaitināja vietējās varasiestādes ar blogu sēriju, apsūdzot tās korupcijā un nekompetencē. Tiesa aicinājumu uz nesankcionētu mītiņu pret autobusu biļešu cenu paaugstināšanu atzina par aicinājumu uz valdības gāšanu.

Maijā Tveras tiesa piesprieda divus gadus un trīs mēnešus cietumā Andrejam Bubejevam, kurš sociālajā tīklā „Vkontakte” padeva tālāk jeb dalījās ar publicista Borisa Stomahina rakstu „Krima ir Ukraina”. Kopš 2015. gada tikai Tverā apsūdzības ekstrēmismā uzrādītas vairāk nekā 20 cilvēkiem, to vidū daudziem studentiem. Nepatikšanās var nokļūt pat par atzīmi „like” pie bildes vai raksta internetā.

Piegrieza skābekli

Daudzi izvēlas aizbraukt, kamēr vēl var. Viņu vidū ir Boriss Batijs, bijušais uzņēmējs, bet tagad patvēruma lūdzējs Vācijā.

“Jums viss patīk, esat ar visu apmierināti? Par Putinu ir 86 procenti? Nu, tad uz priekšu! Bet man jau ir 54 gadi, es dzīvošu savu dzīvi,” intervijā BBC par dzimtenē palikušajiem fanātiskajiem tautiešiem saka Batijs.

Vēl nesen viņš bija liberālās opozīcijas līderis Rostovā pie Donas, kurš sarunas laikā nekautrējas no necenzētiem vārdiem Kremļa virzienā. Līdz 2005. gadam Batijs bija parasts uzņēmējs, bet tad kļuva par aktīvistu, kas beidzās ar arestiem, kratīšanām un izputēšanu. Viņš organizēja mītiņus un vēlēšanu novērošanu, palaikam atsēdēja diennaktis aiz restēm, līdz saprata, ka var iesēsties uz dažiem gadiem.

Uzņēmējam piederēja neliela firma, kas tirgoja un apkalpoja biroja tehniku un datorus. 2008. gadā varasiestādes to iznīcināja – slēdza uz 90 dienām it kā ugunsdrošības pārkāpumu dēļ. Pēc “norādes no augšas” telpu iznomātājs lika ēku atstāt. Pārbaudes laikā Batijs pats savām ausīm dzirdēja frāzi: “Te vienai firmai vajag skābekli piegriezt.”

Paguva aizlidot uz Stambulu

Pērn Boriss aizbēga no valsts, jo draudēja apsūdzība ekstrēmismā – par ierakstiem sociālajos tīklos. Turcija vēl nebija notriekusi krievu kara lidmašīnu un sabojājusi attiecības ar Maskavu, tāpēc Batijs paguva internetā nopirkt aviobiļeti no Krasnodaras uz Stambulu. Draugi viņu slepus nogādāja lidostā, un kratīšana dzīvoklī notika, kad jau pats saimnieks bija Turcijā.

Nākamais lidojums veda uz Frankfurti, kur lidostā Boriss lūdza politisko patvērumu. Viņš ir ļoti pateicīgs Vācijai, mācās valodu un cer atrast darbu savā profesijā – par elektronikas inženieri. Kad iekārtosies, cer, ka varēs atbraukt arī sieva ar bērniem.

Vāciešiem to grūti saprast

Kad Boriss vāciešiem pirmajās pārrunās lidostā stāstījis par piedzīvoto, viņi nav varējuši saprast – kā iespējams bez krimināllietas veikt kratīšanu un tiesāt pēc pasūtījuma, nevis likuma.

Par atgriešanos mājās bēglis saka atklāti – tikai, ja Krievijā notiek revolucionāras pārmaiņas. Pagaidām nekas par to neliecina, tāda situācija varot ilgt gan desmit, gan divdesmit gadu.

“Visus viss apmierina, cilvēkiem skaidro, ka viņu sliktajā dzīvē vainīga Amerika, Eiropa, ienaidnieki, kas mūs nemīl. Mēs esam tik garīgi, esam vienoti, bet mūs neviens nemīl,” ironizē Batijs. “Bet domājoši ļaudis, kas saprot, vai nu aizbrauks, vai aizies iekšējā emigrācijā, jo ne visiem pietiek spēka cīnīties.”