Aprit 20 gadi kopš Tjaņaņmeņas slaktiņa

Tuvojoties Ķīnas sabiedrībā plašāk neapspriestā notikuma 20. gadadienai, ievērojami palielināts Pekinas centrā dežurējošo policistu skaits un Tjaņaņmeņas laukumā tiek ielaisti tikai tūristi, bet ārvalstu žurnālistiem tur ieeja liegta.

Neilgi pirms traģisko notikumu gadadienas Ķīnas varas iestādes slēgušas pieeju tādiem interneta sociālajiem tīkliem kā "Twitter" un "Flickr", kā arī cenzē ārvalstu televīziju pārraides, kurās stāstīts par Tjaņaņmeņas protestiem.

Lai izvairītos no publiskām debatēm un piemiņas pasākumiem, disidentiem pavēlēts palikt savās dzīves vietās vai uz laiku izbraukt no Pekinas.

Ķīna aizliegusi valstī iebraukt arī vienam no kādreizējās studentu demokrātiskās kustības līderiem, trimdā dzīvojošajam Ueram Kaisji.

ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone trešdien aicināja Ķīnu publiskot visus 1989. gadā bojā gājušo un pazudušo vārdus un atbrīvot tos cilvēkus, kuri joprojām tiek turēti apcietinājumā par dalību pirms 20 gadiem notikušajos protestos.

"Ķīnai, kas panākusi milzīgu ekonomisku progresu un vēlas ieņemt pilntiesīgu vietu starp pasaules līderiem, vajadzētu atklāti izmeklēt tumšākos savas pagātnes notikumus un darīt publiski zināmus nogalināto, aizturēto un pazudušo cilvēku [vārdus], lai mācītos un dziedinātu," teikts Klintones izplatītā paziņojumā.

Jau vēstīts, ka arī ASV Kongress otrdien pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Ķīnu sākt izmeklēt 1989.gadā Pekinas Tjaņaņmeņas laukumā notikušo asiņaino demokrātijas piekritēju protestu apspiešanu, šajā izmeklēšanā iesaistot arī ANO Augsto komisāru cilvēktiesību jautājumos un Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju.

Pekinas universitātes studenti 1989. gada 4. jūnijā Tjanaņmeņas laukumā, kas ir Ķīnas nacionālais simbols, vadīja mierīgas protesta akcijas, pieprasot demokrātiju. Taču simtiem studentu tika nogalināti, kad pret demonstrantiem vērsās tanki un armijas vienības.

BNS/ CBC TV