Zurofs neatbalsta ieceri vienā dienā pieminēt gan nacisma, gan staļinisma upurus
Simona Vīzentāla centra Jeruzālemes biroja direktors Efraims Zurofs neatbalsta ieceri pasludināt vienu datumu gan par nacisma, gan komunisma upuru piemiņas dienu.
Aģentūrai BNS vizītes laikā Tallinā Zurofs pirmdien sacīja, ka viņš pilnībā pretojas centieniem sasaistīt šos abus totalitāros režīmus: "Tie nav viens un tas pats. Tas, ko izdarīja komunisti, nebija genocīds, bet tas, ko paveica nacisti, bija genocīds. Tā ir ļoti būtiska atšķirība."
"Mēs to uzskatām par tiešu mēģinājumu izmainīt holokausta vienreizējās traģēdijas statusu un relativizēt holokausta noziegumus," paziņoja Zurofs.
Viņš uzsvēra, ka ebreji visā pasaulē, kā arī Izraēla un vairākas citas valstis cīnās pret nacisma pielīdzināšanu komunismam.
Atsakoties nosaukt konkrētas valstis, Zurofs tomēr sacīja: "Es nerunāju savas valsts vārdā. Es neesmu Izraēlas prezidents, nedz arī ASV, Anglijas, Vācijas, Itālijas, Austrijas vai kādas citas valsts prezidents."
Vīzentāla centra pārstāvis pauda bažas, ka pēc vienotas piemiņas dienas noteikšanas komunisma un nacisma upuriem varētu sekot lēmums no kalendāra svītrot Starptautisko Holokausta atceres dienu, kas saskaņā ar ANO lēmumu tiek atzīmēta 27.janvārī.
Tomēr viņš uzsvēra, ka atbalsta Igaunijas iedzīvotāju vēlmi īpašā dienā pieminēt komunisma upurus, jo šis režīms apspiedis arī ebreju tautības cilvēkus.
"Neviens nav teicis, ka komunisma upurus nevajadzētu pieminēt. Tās ir muļķības," sacīja Zurofs, piebilstot, ka 23.augusts, kad tiek atzīmēta Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas gadadiena, būtu vislabākais datums, kad pieminēt komunistiskā režīma upurus.
Intervijā aģentūrai BNS viņš arī atkārtoti kritizēja visas trīs Baltijas valstis un to presi, par "tipisku Baltijas demagoģiju" nodēvējot sistemātisko viņa izteikumu sagrozīšanu šo valstu medijos un valdību līmenī.
Tallinā Zurofs ieradies, lai uzstātos starptautiskā mediju kluba "Impressum" sanāksmē, kurā prezentēs grāmatas "Antisemītisms. Konceptuālais ienaids. Esejas Simona Vīzentāla piemiņai" izdevumu krievu valodā.
Zurofs jau agrāk kritizējis Baltijas valstis par nevēlēšanos veltīt visas nepieciešamās pūles nacisma noziegumu izmeklēšanai un tajos apsūdzēto personu notiesāšanai.
Jau vēstīts, ka Eiropas Parlaments pērnā gada septembrī pieņēma deklarāciju, kurā ierosināts 23.augustu pasludināt par Eiropas Staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, lai paturētu atmiņā masu deportāciju un iznīcināšanas upurus, vienlaicīgi nostiprinot demokrātiju, mieru un stabilitāti visā kontinentā.
Lēmumu pasludināt 23.augustu par Staļinisma un nacisma upuru atceres dienu šogad 18.jūnijā pieņēma Igaunijas parlaments, 16.jūlijā - Latvijas parlaments, bet 22.jūlijā - Lietuvas Seims.
1939.gada 23.augustā Maskavā Padomju Savienības un Vācijas ārlietu ministri Vjačeslavs Molotovs un Joahims fon Ribentrops parakstīja Neuzbrukšanas līgumu jeb tā dēvēto Molotova-Ribentropa paktu. Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējas neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja slepenu papildprotokolu, kas sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās. Pakta dēļ šajās valstīs iebruka abu lielvalstu karaspēki - Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja PSRS, Polija tika sadalīta starp PSRS un Vāciju, savukārt Somija un Rumānija bija spiestas atdot PSRS daļu savas teritorijas.
BNS
