Kāpēc narkomafija Meksikā nogalina kantri dziedātājus
Ar automātu bruņots vīrs nošauj veselu mūziķu grupu. Kāds cits ierodas slimnīcas palātā un raida nāvējošu lodi pacienta sirdī. Izklausās pēc sižeta no gangsteru filmas. Taču, lai cik neticami tas arī izklausītos, pēdējos gados tā kļuvusi par ikdienu Meksikā. Tur narkotiku tirgoņi izrēķinās ar nevainīgiem mūziķiem.
Slavenais teiciens „Uz pianistu nešauj!” pavisam noteikti nav ierakstīts Meksikas narkodīleru pieklājības kodeksā. Aizvadīto trīs gadu laikā viņi nogalinājuši 30 kantri dziedātājus, tostarp divus jau šogad. Kāpēc mafijas krusttēvi tā rīkojas, neviens nespēj skaidri atbildēt. Neviens pagaidām arī nav noķerts par slepkavību vai apsūdzēts. Visi gali ūdeni. Murgs!
„Tu būsi nākamais!”
2007. gadā vien Meksikas narkotiku biznesa darboņi nogalinājuši vairāk nekā 2500 cilvēku! Pēc tam kad 2006. gadā valsts prezidents Felipe Kalderons nosūtīja 20 000 lielu armiju apkarot bandītus, mafijas darboņi ir kļuvuši vēl jo niknāki un zvēriskāki. Tagad pie spīdzināto un nogalināto cilvēku līķiem viņi atstāj šaušalīgas zīmītes karavīriem, kas, viņuprāt, jaucas, kur nevajag. „Tu būsi nākamais,” tie aukstasinīgi brīdina. Pat armija ir bezspēcīga pret notiekošo. Narkotiku darboņi turpina slaktēt un pēdas slēpj tik veikli un izmanīgi, ka vēl neviens nav pieķerts nozieguma vietā vai aizturēts par izdarīto slepkavību.
Saundtreks slepkavībai
Versijas, kāpēc tiek nogalināti mūziķi, pagaidām ir tikai minējumu līmenī. Kamēr kāds no slepkavām netiks arestēts un nopratināts, skaidras atbildes uz šo jautājumu nebūs.
Corrido ir populārs folkmūzikas žanrs Meksikā. Tajā parasti tiek izdziedāti stāsti par laupītāju vai varoņu piedzīvojumiem Meksikas laukos. Savukārt par narcocorrido te iesaukti folkmūzikas dziedātāju izpildītie skaņdarbi, kuros mūziķi dzied par noziegumiem, narkotikām un ieročiem. Līdzīgi kā to dara daudzi reperi, hiphopā popularizējot vardarbību.
Pēdējā laikā mūziķi šajās narcocorridos dziesmās slavināja arī nelegālos imigrantus un narkotiku karteļus. Viena no versijām, kāpēc īpašā nežēlastībā krituši tieši mūziķi, ir šāda. Savstarpēji karojošās narkodīleru bandas iesākušas tradīciju filmēt, kā nogalina konkurējošā narkodīleru grupējuma cilvēku. Viņi šīs filmas ievieto internetā, lai ienaidnieks var noskatīties, bet „filmu” papildina ar skaņu celiņu — proti, mūziku. 2006. gadā noslepkavotā mūziķa Valentīna Elizaldes dziesma To My Enemies (Manam ienaidniekam) kādu laiku kalpojusi pat kā narkodīleru vadoņu himna. To par savējo pieņēmusi Sinaloa karteļa darboņi Mičoakanas štatā.
Taču, ja tava dziesma iegūst nepareizo fanu pulciņu, mūziķim Meksikā tas var izrādīties liktenīgi. Ja Sinaloa kartelis izvēlas tavu dziesmu par sava neģēlīgā „dokumentālā kino” skaņu celiņu, Līča karteļa rokaspuiši meklēs tevi ciet, lai izrēķinātos. Turklāt nabaga mūziķiem pār to visu nav nekādas teikšanas, ne jau viņi lemj, kādu mūziku savās filmiņās liek bandas.
Nošauj slimnīcas palātā
Dažkārt palaimējas, ka sašautais mūziķis tomēr izdzīvo (bet ir reizes, kad mafiozi atkārto uzbrukumu, līdz solists aizsūtīts viņā saulē). Meksikāņu dziedātāju Alberto Servantesu Nieto sašāva pēc koncerta 2006. gadā. Mūziķis 12 dienas nogulēja komā slimnīcā, tomēr atveseļojās. Viņš noliedz, ka būtu saistīts ar kādu no narkotiku tirgotāju grupējumu. Taču Nieto labi zina pēc skaņdarbiem, kuros viņš apdzied Arellano Feliksa karteļa darboņus un to, kā šefs bēg no varas iestādēm. „Es nevaru pateikt, vai kādam nepatika, kā es dziedu, vai nepatiku es pats,” pēc bruņotā uzbrukuma intervijā izteicās Nieto. „Neko nevar konkrēti pateikt, līdz persona, kas to izdarīja, netiks arestēta.”
To, ka mūziķi, iespējams, nemaz nav saistīti ar narkotiku karteļiem, apstiprina arī pirms dažiem mēnešiem izdarītās slepkavības. Zeida Pena un Serdžo Gomess nepieder pie tiem mūziķiem, kas izpilda tā sauktās narcocorrido stila dziesmas. Viņu repertuārā pārsvarā bija romantiskas mīlas balādes, nevis dziesmas par narkotikām un ieročiem. Bet arī viņus piemeklēja šaušalīga nāve.
Zeida Pena ir pirmā sieviete dziedātāja, kas nogalināta no narkotiku mafijas rokas. Penu decembrī steidzami nogādāja slimnīcas operāciju zālē, jo nezināmi ļaundari viņu bija sašāvuši viesnīcā netālu no Teksasas (ASV) robežas. Šajā apšaudē bojā gāja kāda sieviete un viesnīcas darbiniece. Ārstiem izdevās glābt dziedātājas dzīvību, bet ne uz ilgu laiku. Jau nākamajā dienā slimnīcas palātā ienāca divi bruņoti vīrieši un raidīja šāvienu sirdī. Meksikas varas iestādes pieļauj, ka šī izrēķināšanās notikusi mīlas trijstūra dēļ. Bet arī tas ir tikai pieņēmums, kas nav balstīts uz reāliem pierādījumiem. „Kaisles vārdā notiek daudz noziegumu,” spriež kāds meksikāņu muzikologs. „Mūziķim izveidojas romantiskas jūtas pret kādu no cilvēkiem, kas ir saistīts ar narkodīleru aprindām, un pēkšņi viss kļūst nekontrolējams. Tas vienmēr aizskar kāda tirgoņa jūtas.”
Trīs no pieciem Grammy nominantiem — miruši
Divas dienas pēc Penas nāves nogalināja grupas K–Paz de la Sierra solistu Serdžo Gomesu. Pēc koncerta Mičoakanas štata galvaspilsētā Morelijā dziedātāju nolaupīja trīs vīrieši. Policija Gomesa ķermeni atrada nākamajā dienā netālu no lielceļa. Uz tā bija redzamas spīdzināšanas pēdas: viņa krūtis un vēderu sedza zilumi, uz kājām bija apdegumi, un bija nepārprotami redzams, ka viņš spēcīgi žņaugts.
Gomesa grupas biedri ir apņēmušies godāt solista piemiņu un nepārtraukt koncertēt. „Mums tas ir liels zaudējums,” viņi saka. „Neviens nav gatavs kaut kam tādam. Bet tas ir arī liels stimuls turpināt. Mēs nestāvēsim malā, rokas klēpī salikuši.” Serdžo vietā grupā tagad dziedās viņa brālis Huans. Viņi dosies plānotajā turnejā pa Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kā arī domā par jauna studijas albuma ieskaņošanu vēl šogad.
Runā, ka pirms nāves Serdžo saņēmis brīdinājumu neuzstāties Mičoakanā, šajā narkotiku tirdzniecības perēklī. Bet kas to vairs pierādīs. Policija tā arī nav aizturējusi nevienu Gomesa slepkavības lietā.
„Šis vīrs pat nesmēķēja un nelietoja alkoholu,” absolūtā neizpratnē par viņa nāvi ir mūziķa draugi un ģimene. „Mēs nesaprotam, kāpēc viņu nogalināja. Gomess un viņa grupa ik gadus viesojās savā dzimtajā pilsētā Idalgo (Mičoakanas štatā) un ziedoja tūkstošiem dolāru skolai, kurā viņš pats savulaik bija mācījies.”
Gomesa grupas albums Conquistando Corazones šogad bija nominēts Grammy balvai labākā banda stila ieraksta kategorijā (Starp citu, 2006. gadā prestižo Grammy balvu saņēma latviešu diriģenta Marisa Jansona diriģētais Šostakoviča 13. simfonijas ieraksts. Tas atzīts par labāko orķestra izpildījumu).
No pieciem šajā nominācijā izvirzītajiem albumiem divi to izpildītāji bija miruši vardarbīgā nāvē: Serdžo Gomess un Valentīns Elizalde. Trešais nominants — dziedātājs Lupillo Rivera izdzīvoja pēc apšaudes, kad uz viņa džipu 2006. gada decembrī raidīja lodes.
Pēc Gomesa nāves vairākas grupas atcēla plānotās koncertturnejas. Tām bija bail braukt uz Mičoakanu un kaimiņu štatiem. Tagad vairs nevari būt drošs, ka nākamais upuris nebūsi tu, jo mafijas algotņi ir pierādījuši, ka spēj nogalināt arī dziedātājus, kas savā mūzikā neskar politiskas tēmas...
Jauno talantu sponsori
Pastāv arī teorija, ka šīs slepkavības ir saistītas ar biznesu. Meksikas mūzikas industrijas darbiniekiem ir labi zināms, ka narkotiku karteļi nereti sponsorē jaunos daudzsološos dziedātājus, lai tie spētu sākt karjeru. Viņi atmazgā naudu, pārdodot koncertu biļetes, un tādā garā. Līdz ar to klīst runas, ka, iespējams, meksikāņu meiteņu mīluļa Serdžo Gomesa karjera arī sākotnēji finansēta ar naudu, kas iegūta, pārdodot narkotikas. „Narkodīleri ir iesaistīti šajā biznesā,” apliecina vīrs, kas ar koncertu organizēšanu nodarbojas jau 20 gadus. „Viņi kontrolē visu. Viņi ir kā mafija.”
Tas, ka mūziķi „draudzējas” ar kriminālo aprindu cilvēkiem, nav nekas jauns. Vēl 60. gados Frenku Sinatru publiski daudz pēla par pārāk draudzīgo attiecībām ar mafijas cilvēkiem. Bet mūsdienās kritizē daudz reperu par viņu dziesmu tekstiem, kuros tie cildina vardarbību un pretošanos policijai.
Visbiežāk sadarbība starp mafiozi un jauno mūziķi rodas Meksikas trūcīgajos kalnu ciematiņos. Jaunajiem talantiem nav naudas, lai pašu spēkiem izveidotu karjeru, savukārt narkotiku tirgotāji bieži vien izrādās vienīgie turīgie ļaudis ciematā. Jaunie mūziķi jūtas laimīgi, ka atrodas kāds, kurš gatavs palīdzēt piepildīt sapni par skaisto karjeru.
Taču par šādu palīdzību ir bargi jāmaksā. Tirgoņi atprasa 20 un vairāk procentu no mūziķa nopelnītā. Viņi rīkojas izteikti nežēlīgi, ja tiem nedod to, kas, viņuprāt, tiem pienākas. Taču par spīti ziņām par sakropļotiem līķiem (žņaugtiem, sistiem, dedzinātiem, ar nocirstiem pirkstiem...) vēl aizvien atrodas grupas, kas sadumpojas un cer uzvarēt mafiju, kurai nespēj neko izdarīt pat policija. Grupas kļūst populāras un vēlas paturēt savā rīcībā vairāk nopelnītās naudas.
Narkotiku tirgotāji arīdzan uzskata, ka viņu reiz sponsorētie mūziķi (kam jābūt pateicīgiem visas dzīves garumā) ir viņu īpašums un tiem ir jāskrien ikreiz, kad tos pasauks. Bet mūziķiem, kas guvuši popularitāti, ir grūti (un negribas jau arī!) pakārtot tūres grafiku tam, lai izdabātu sava patrona vēlmēm. Un šefu tas sanikno ne pa jokam. Ja viņš ir tevi atbalstījis no bērnības, bet tagad ir viņa meitas dzimšanas dienas ballītē, un tu labāk uzstājies lielā koncertā par 100 000 dolāru, sekas, visticamāk, ir letālas — teic mūzikas industrijas pārstāvji. Mafijas cilvēki nav raduši pie šādas attieksmes. Viņi tevi izdzēsīs no savas dzīves burtiskā nozīmē!
Izdevīgi novākt
Nevienam Meksikā nav noslēpums, ka mafijas karteļi pelna naudu arī ar pirātisko mūzikas disku pārdošanu. Katru dienu Mehiko vilcienā iekāpj kāds vīrs, kas pa skaļruni reklamē savu preci un tirgo mūzikas ierakstus. Bet, ja nomirst kāds slavens mūziķis, tas tikai sekmē disku pārdošanas biznesu! Pēc tam kad sabiedrība uzzināja par K–Paz de la Sierra solista Serdžo Gomesa nāvi, visi pastiprināti pirka viņa grupas ierakstus. Sanāk, ka mafijai pat reizēm ir izdevīgi nogalināt savus protežē, jo tas viņu biznesam nes peļņu.
Viena no slavenākajām izpildītāja El Tigrillo Palma dziesmām
