Starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas karakuģiem izcēlusies sadursme

Dienvidkoreja par sadursmi apsūdzējusi Ziemeļkoreju, savukārt Phenjana paziņoja, ka Seulai ir jāatvainojas par provokāciju.

Avots valdībā aģentūru "Yonhap" informēja, ka Ziemeļkorejas patruļkuģis šķērsojis strīdīgo robežu Dzeltenajā jūrā, liekot Dienvidkorejas ātrgaitas karakuģim raidīt brīdinājuma šāvienus.

Patruļkuģis turpinājis ceļu dienvidu virzienā un iebraucis 1,1 kilometru tālu Dienvidkorejas teritorijā.

"Ziemeļkorejas puse uz brīdinājuma šāvieniem reaģēja, atklājot uguni, tieši tēmējot uz mūsu kuģi. Tad mūsu kuģis atbildēja ar pretuguni, piespiežot Ziemeļkorejas kuģi atgriezties ziemeļos," teikts Dienvidkorejas štābu priekšnieku padomes paziņojumā. "Mūsu pusē upuru nav. Mēs piesargājamies no jaunām Ziemeļkorejas provokācijām."

Štābu priekšnieku padomes preses pārstāvis pavēstīja, ka Ziemeļkorejas kuģis cietis no lielgabalu uguns.

"Tā nebija tuvas distances kauja. Mēs spēcīgi šāvām uz Ziemeļkorejas kuģi," sacīja kāda vārdā neminēta karaflotes amatpersona. "Pēc mūsu sākotnējā novērtējuma, Ziemeļkorejas kuģis guva ievērojamus bojājumus."

Dienvidkorejas telekanāls YTN atsaucas uz avotiem armijā, ka Ziemeļkorejas karakuģis šķērsojis robežu, mēģinot apturēt Ķīnas kuģu nelegālo nozveju ar krabjiem bagātajos ūdeņos.

Sadursme izcēlās plkst.11.28 (plkst.4.28 pēc Latvijas laika) netālu no Dečonas salas.

Strīdīgā Ziemeļu robežlīnija vienmēr bijusi potenciāla sadursmes vieta starp abām pusēm.

Jūras robežu starp naidīgajām pusēm 1953.gadā vienpusēji nosprauda Dienvidkorejas pusē karojušo ANO spēku pavēlniecība. Ziemeļkoreja to nekad nav atzinusi un vēlas, lai robeža tiktu pabīdīta tālāk uz dienvidiem.