Iedarbināts Lielais hadronu paātrinātājs

"Pirmie subatomāro daļiņu palaišanas testi sākās plkst.16 (plkst.17 pēc Latvijas laika)," sacīja CERN preses pārstāvis Džeimss Džiljess. Pēc viņa teiktā, daļiņu ielaišana ilgusi sekundes daļu, taču tas ir pietiekami, lai tās veiktu pusi vai pilnu ceļu pa LHP 27 kilometrus garo apli.

CERN ģenerāldirektors Rolfs Heiers vēlāk paziņoja, ka zinātniekiem atkal izdevies palaist daļiņu kūļus pa daļiņu paātrinātāju.

"Ir lieliski redzēt, ka pa LHP atkal cirkulē kūļi, mums joprojām ir ejams ceļš, taču līdz ar šo pavērsiena punktu mēs esam krietni pavirzījušies," viņš sacīja.

Lielais hadronu paātrinātājs tika iedarbināts izmēģinājumiem pagājušā gada 10.septembrī, bet 18.septembrī tas elektroenerģijas padeves problēmu dēļ tika apturēts. 19.septembrī instruments no jauna tika iedarbināts, bet tad tunelī pamanīta liela hēlija noplūde un paātrinātājs atkal apturēts.

Problēmas skāra dzesēšanas sistēmu, kas paredzēta jaudīgajiem magnētiem, kuru uzdevums ir virzīt daļiņu kūļus pa paātrinātāja 27 kilometrus garo apļveida tuneli.

Iepriekš bija plānots, ka LHP remontdarbi tiks pabeigti pavasarī, taču tad CERN nolēma pastiprināt aizsardzības sistēmas, līdz ar to darbus tika plānots pabeigt septembrī, taču tad bija nepieciešami vēl papildus remontdarbi, un līdz ar to LHP iedarbināšana ieilga līdz novembrim.

Lielais hadronu paātrinātājs, kas izmaksājis 10 miljardus Šveices franku (4,41 miljardu latu), uzbūvēts pazemē zem Šveices un Francijas robežas. Tā izveide ilgusi gandrīz divdesmit gadus.

Ar paātrinātāja palīdzību veiktais eksperiments varētu palīdzēt atklāt vēl neatklātos elementārdaļiņu fizikas noslēpumus.

Kad Lielais hadronu paātrinātājs darbosies ar pilnu jaudu, tas spēs izraisīt 600 miljonus elementārdaļiņu sadursmju sekundē, protoniem pārvietojoties ar ātrumu, kas ir 99,99% no gaismas ātruma.

Pētījumā iegūtie dati tiks nosūtīti virknei institūtu un universitāšu visā pasaulē, lai zinātnieki kopīgiem spēkiem tos izanalizētu.

Zinātnieki visā pasaulē ar nepacietību gaida datus par šīm elementārdaļiņu sadursmēm. Viena no iespējām ir, ka to rezultātā radīsies matērija, apstiprinot teoriju, ka pastāv tā sauktie Higsa bozoni, kuri matērijai piešķir masu, kas iesaukti arī par Dieva daļiņām.

LETA