15 mēnešu līdz nāvei. Ko blogā rakstīja meitene, kas nu jau mirusi no vēža?
2009. gada 14. aprīlī šī meitene savā blogā http://sinober.blogg.no/ uzrakstīja „Jeg skal dø” jeb „Es miršu”. Pirms tam 17 gadu vecajai Regīnai Hansenai Stokei ārsti noteica biedējošu diagnozi. Kopš tā laika blogs kļuvis par vienu no lasītākajiem Norvēģijā. Nesen viņa nomira.
Mamma, tētis, māsa un kaķītis.
Viņi neraudāja.
Negaudoja.
Pie viņiem es turējos kā bērns.
Tas vairs nav bailīgi,
kad skaidri zini,
ka dzīvot atlicis nedaudz vairāk par gadu.
Un katru nakti aizmiedz,
gūstot dvēseles brīvību.
Dīvainākais ir tas,
ka mana dzīve sākās ar vārdiem: „es miršu.”
Vajadzēja tik zemu krist,
lai saprastu, ka ne tas ceļš man ejams.
Jūs visi aiz mazā pirkstiņa turējāt manu nāvi,
Jūs visi skumāt, kad manis vairs nebija.
Kad skatīsieties modinātājā,
Kad vīstīsieties segā,
Kad ceturtajā decembrī uzausīs jauna saule,
Atcerieties, mans vārds bija
Regīna Hansena Stoke.
2009. gada 14. aprīlī šī meitene savā blogā http://sinober.blogg.no/ uzrakstīja „Jeg skal dø” jeb „Es miršu”. Pirms tam 17 gadu vecajai Regīnai Hansenai Stokei ārsti noteica biedējošu diagnozi: asins vēzis neārstējamā formā, kas saucas MDS/AML (mielodisplastiskais sindroms / akūta mieloīda leikēmija).
Šajā dienā ķīmijterapijas seansi, kas varēja tikai aizkavēt, nevis apturēt slimības attīstību, bija vēl tikai priekšā.
Regīna sāka rakstīt blogu, dažos mēnešus vietne kļuva par pašu apmeklētāko Norvēģijā, par meiteni uzzināja visa valsts. Lasīt viņas piezīmes ir grūti, un var tikai pabrīnīties par Regīnas apbrīnojamo gribasspēku, kas tieši un tīri skatījās nāvei acīs, nepadevās, dzīvoja pilnvērtīgu dzīvi, cenšoties uzveikt savu nelaimi. Viņu atbalstīja visa Norvēģija.
