Ukrainā notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta

Piecus gadus pēc tā sauktās oranžās revolūcijas, kuras rezultātā tika anulēti prezidenta vēlēšanu rezultāti, kas bija labvēlīgi Janukovičam, abi kandidāti atkal viens otru apsūdzējuši centienos viltot balsu skaitīšanas rezultātus.

Timošenko šonedēļ vēl vairāk nokaitēja atmosfēru, piedraudot atkal aicināt savus atbalstītājus ielās.

Pirmajā vēlēšanu kārtā Janukovičš apsteidza Timošenko par desmit procentpunktiem, taču kopš tā laika nav publicēti sabiedriskās domas aptauju rezultāti, jo tas Ukrainā ir aizliegts.

Tomēr analītiķi uzskata, ka premjerministrei, mobilizējot savus atbalstītājus, ir cerības panākt savu sāncensi, un gadījumā, ja abu kandidātu izcīnīto balsu skaits būs līdzīgs, valstij draud sociālā nestabilitāte.

"Būs mēģinājumi atkārtot Maidanu un apstrīdēt rezultātus tiesā," atzīst Kijevas Goršeņina institūta direktors Kosts Bondarenko, piesaucot plašos protestus, kas oranžās revolūcijas laikā tika organizēti par Maidanu dēvētajā Kijevas Neatkarības laukumā.

Ja abu kandidātu saņemto balsu starpība nepārsniegs piecus procentpunktus, iespējama atkārtota balsošana, kā tas notika 2004.gadā, uzskata Bondarenko.

Ukrainas vēsturē ir bijuši precedenti, kad kandidāts, kurš pirmajā kārtā atpalika, otrajā kārtā spēj apsteigt savu sāncensi. 1994.gadā Leonīds Kučma panāca toreizējo prezidentu Leonīdu Kravčuku, kurš pirmajā vēlēšanu kārtā bija uzvarējis ar septiņiem procentpunktiem.

Vēlētāji sestdien varēja atviegloti uzelpot pēc nedēļām ilgajiem kandidātu savstarpējiem apvainojumiem, jo balsošanas priekšvakarā aģitācija Ukrainā ir aizliegta.

Abu kandidātu kampaņas piektdien noslēdzās ar mītiņiem, kas abi tika sarīkoti Kijevas centrā tikai pāris simtu metru attālumā viens no otra. Janukovičš saviem atbalstītājiem mītiņa laikā pasludināja "oranžās ēras beigas".

Tikmēr Timošenko, pieaicinot garīdzniekus, bija sarīkojusi "Aizlūgumu par Ukrainu", aicinot panākt, lai tā kļūtu par "spēcīgu, skaistu, eiropeisku un plaukstošu valsti".

Oranžā revolūcija modināja cerības, ka Ukraina spēs kļūt par labklājību baudošu valsti, kuru sagaida uzņemšana Eiropas Savienībā (ES), taču šo sapni sagrāva pastāvīgās politiskās nesaskaņas un ekonomiskā krīze.

Analītiķi saskata maz atšķirību kandidātu programmās - abi ieņem prokrieviskāku nostāju nekā oranžās revolūcijas līderis un līdzšinējais prezidents Viktors Juščenko, kurš bija spiests izstāties no sacensības jau pēc pirmās vēlēšanu kārtas.

Arī liela daļa vēlētāju sūdzas, ka viņiem faktiski nav piedāvāta nekāda izvēle.

Nedēļas žurnāls "Korrespondent" uz sava vāka attēlojis Janukoviču kā medaļām apkarinātu komunistu laikmeta "aparatčiku", bet Timošenko - kā smaidošu teroristi ar rokasgranātu.

"Izvēlēsimies kopīgi starp parlamentāro stagnāciju vai hronisko revolūciju," vēsta virsraksts uz žurnāla vāka.

Timošenko kritiķi viņā saskata cinisku oportūnisti, kas gatava doties jebkurā virzienā, kādā pūš politiskie vēji. Tikmēr Janukovičš tiek apsūdzēts par 2004.gada vēlēšanu rezultātu viltošanu, kā arī gatavībā pakļaut Ukrainu Krievijas kundzībai.

Abiem kandidātiem pagātnē bijušas arī nopietnas nesaskaņas ar likumu.

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Janukovičš iesaistījās vienā no vietējām ielu bandām. 1967.gadā viņš tika notiesāts par laupīšanu, bet 1970.gadā - par vardarbīgu uzbrukumu. 1978.gadā viņa sodāmība gan tika dzēsta.

2001.gadā arī Timošenko īsu brīdi nācās pavadīt cietumā, jo viņa tika apsūdzēta gāzes kontrabandā. Arī viņas vīrs Aleksandrs bija iesaistīts šajā skandālā un gadu pavadīja ieslodzījumā. Pēc atbrīvošanas vēl divus gadus viņš bija spiests slēpties.

LETA